Norvēģija pērk oglekļa kredītus no Indonēzijas un Maroka, lai atbalstītu atjaunojamo enerģiju
Norvēģija vienojusies iegādāties oglekļa kredītus no Indonēzijas un Maroka, lai palīdzētu finansēt jaunus atjaunojamās enerģijas projektus. Līgumi parakstīti ANO klimata samitā COP31 Antaljā, Turcijā.

Norvēģija ir vienojusies par oglekļa kredītu iegādi no Indonēzijas un Maroka, lai sniegtu finansējumu jauniem atjaunojamās enerģijas projektiem abās valstīs. Līgumi parakstīti ANO klimata samitā COP31 Turcijas pilsētā Antaljā: vienošanās ar Indonēziju 11. novembrī, ar Maroku — nākamajā dienā. To pirmdien, 16. novembrī, paziņoja Norvēģijas klimata ministrija.
Indonēzijas programma aptver līdz 12 miljoniem tonnu emisiju samazinājuma, Maroka — 8,78 miljonus tonnu, un katrai programmai paredzēts 10 gadu periods. Norvēģija maksās par emisijām, kas novērstas, ražojot elektroenerģiju no atjaunojamiem avotiem. Ieņēmumiem no kredītu pārdošanas jāpalīdz īstenot projektus, kas citādi netiktu uzbūvēti. Samaksa sekos tikai pēc tam, kad emisiju samazinājums būs sasniegts, neatkarīgi pārbaudīts un kredīti nodoti. Samazinājumam jābūt lielākam nekā tas, kas notiktu bez šīm programmām.
Indonēzija: peldošie saules parki
Indonēzijas pusē līgumu parakstīja valsts elektroenerģijas uzņēmums PLN un Globālais zaļās izaugsmes institūts (GGGI), kas darbojās Norvēģijas vārdā. Indonēzija elektroenerģijai lielā mērā izmanto ogles un vēlas paplašināt atjaunojamo ražošanu. Programma sākotnēji pievērsīsies peldošajiem saules parkiem, kuros paneļi izvietoti uz ūdens, un dos priekšroku projektiem ar akumulatoriem, lai enerģiju varētu piegādāt vakaros un augsta pieprasījuma laikā. GGGI šo vienošanos raksturoja kā Indonēzijas pirmo oglekļa kredītu pirkuma līgumu saskaņā ar Parīzes nolīguma 6.2 pantu. Indonēzijas vides ministrija norādīja, ka tehniskā kārtība vēl tiek izstrādāta, tostarp noteikumi kredītu nodošanas apstiprināšanai un reģistrēšanai.
Maroka: saules un vēja parki
Maroka programma atbalstīs jaunus saules un vēja parkus, arī ar akumulatoru uzglabāšanu, un palīdzēs izveidot aptuveni divu gigavatu papildu atjaunojamās enerģijas jaudu, norāda GGGI. Līgums aptver 2027.–2036. gadā radušos emisiju samazinājumus, pirmos gaidāms no 2028. gada. Darbības noteikumi un uzraudzības kārtība vēl tiek precizēta pirms izmēģinājuma posma.
Abi līgumi darbojas pēc Parīzes nolīguma 6.2 panta, kas ļauj valstīm tirgoties ar emisiju samazinājumiem. Norvēģija kredītus var ieskaitīt savu klimata mērķu izpildē, taču tos pašus samazinājumus nevar ieskaitīt arī pārdevējvalsts mērķos. Norvēģija plāno lielāko daļu nepieciešamo samazinājumu panākt ar pasākumiem savā valstī un sadarbībā ar Eiropas Savienību, bet no citām valstīm pirktie kredīti varētu segt atlikušo iztrūkumu.
/nginx/o/2026/01/18/17394152t1hb2d1.jpg)

