Norvēģija turpinās naftas un gāzes urbumus Arktikā, neraugoties uz ES aicinājumiem
Norvēģijas enerģētikas ministrs paziņojis, ka valsts turpinās naftas un gāzes ieguvi Barenca jūrā, uzskatot to par nozīmīgu gan Norvēģijas, gan Eiropas interesēm. Videi draudzīgas organizācijas plānus kritizē kā ekonomiski riskantus.
Norvēģija paziņojusi, ka nepārtrauks naftas un gāzes urbumus Barenca jūrā Arktikā, lai gan Eiropas Savienība aicinājusi ierobežot jaunus fosilā kurināmā projektus reģionā. Valsts enerģētikas ministrs Terje Āslands intervijā aģentūrai Reuters uzsvēris, ka pašreizējā ģeopolitiskā un drošības situācija, kā arī pieejamie resursi liecina, ka darbības turpināšana Barenca jūrā atbilst gan Norvēģijas, gan Eiropas interesēm.
Norvēģijas loma Eiropas energoapgādē
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Norvēģija kļuvusi par Eiropas lielāko dabasgāzes piegādātāju, sedzot aptuveni 30% no Eiropas Savienības un Lielbritānijas gāzes pieprasījuma. Pagājušajā gadā valsts gāzes ieguve bijusi tuvu rekordlīmenim, savukārt naftas ieguve sasniegusi augstāko līmeni kopš 2009. gada.
Āslands norādījis, ka Norvēģijas mērķis ir saglabāt naftas un gāzes ražošanas un eksporta apjomus aptuveni pašreizējā līmenī vismaz līdz 2035. gadam. Pēc viņa vārdiem, ja Norvēģija vēlas arī turpmāk būt uzticams ilgtermiņa naftas un gāzes piegādātājs Eiropai, Arktikas resursiem jāpaliek šīs diskusijas sastāvdaļai.
Kritika no vides organizācijām
Vides aizsardzības organizācijas plānus vērtē kritiski. "Greenpeace" pārstāvis Pāls Frīsvolds brīdinājis, ka jauni Arktikas projekti varētu izrādīties ekonomiski neizdevīgi, jo tie varētu sākt darboties tieši laikā, kad gāzes pieprasījums Eiropā jau būs krities.
Āslands vienlaikus atkāpies no agrāk lietotā salīdzinājuma par Norvēģiju kā Eiropas "zaļo bateriju", kas ar atjaunojamiem energoresursiem varētu palīdzēt līdzsvarot visa kontinenta elektroenerģijas sistēmu. Viņš to nosaucis par kļūdainu ideju, uzsverot, ka Norvēģija viena pati nespēj nodrošināt šādu lomu Eiropas mērogā.
