Norvēģu biatlonists Dāle-Ševdāls: olimpiskais zelts joprojām šķiet fantastisks

Norvēģijas biatlonists Johaness Dāle-Ševdāls, kuram ir 29 gadi, intervijā biatlona pasaules portālam atskatījies uz savu uzvaru Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs, kur februārī kļuva par olimpisko čempionu biatlonā. Sacensības notika Antholcas trasē, un viņa uzvara bija pēdējā iespēja izcīnīt medaļu šajās spēlēs.

Sportists atzina, ka sajūta joprojām ir fantastiska un šis brīdis paliks ar viņu uz visiem laikiem. Pēc viņa teiktā, sacensību dienā viņš bijis neierasti mierīgs, bet pēc trešās šaušanas, kad palika viens, skaidri zināja, kas jādara. Uzvaru viņš guva, šaujot bez kļūdām. Šajās spēlēs viņš bija arī sestais sprintā un iedzīšanas sacensībās, taču, viņaprāt, svarīgas ir tikai medaļas.

Ceļš uz spēlēm

Pirms tam Dāle-Ševdāls trīs gadu laikā jau otro reizi bija nosūtīts uz IBU kausa sacensībām, kas ir zemāks līmenis nekā Pasaules kauss. Pagājušā gada novembrī sezonas atklāšanā Geilo, Norvēģijā, viņš izcīnīja vietu Pasaules kausa komandā, bet divas godalgotas vietas Le Granbornānā pavēra ceļu uz olimpisko startu. Viņš salīdzināja iekļūšanu spēlēs ar laimestu loterijā un atzina, ka gadu iepriekš to nespētu iedomāties. Antholcā viņam bija arī iepriekšējā pieredze: 2024. gadā šeit viņš bija otrais masu startā.

Ģimene un jauna motivācija

Biatlonists uzskata, ka bērna ienākšana ģimenē viņu padarījusi labāku sportistu. Pirms diviem gadiem viņam šķita, ka dzīvē vajag ko vairāk, jo viss kļuvis vienveidīgs. Jaunu motivāciju sniedz arī treneri Patriks Oberegers un Anderss Overbijs un jaunākie komandas biedri Juhans Olavs Botns un Martins Uldāls.

Dāle-Ševdāls norādīja, ka viņam veicas, kad ir “plūsmā”, un ka šaušanā pārlieku censties nedrīkst. Nākamās sezonas priekšvakarā viņš teica, ka olimpiskajās spēlēs iemācījies pacietību un to, ka nedrīkst padoties, kamēr ir vēl kāda iespēja.