Novembra sākumā Baltijā strauji kāpušas elektrības cenas: pirmdien Latvijā vidēji 414 eiro par MWh
Elektroenerģijas vairumtirgus cenas Baltijas valstīs novembra sākumā strauji auga, un pirmdien Latvijā dienas vidējā cena sasniedza 414 eiro par megavatstundu. Uzņēmumi kā galvenos iemeslus min dārgās dabasgāzes ietekmi, vājāku atjaunīgo resursu izstrādi un ierobežotās pārvades jaudas.

Elektroenerģijas vairumtirgus cenas Latvijā, Lietuvā un pārējā Baltijā novembra sākumā strauji pieaugušas. Atsevišķās dienās dienas vidējā cena abās valstīs pārsniedza 300 eiro par megavatstundu (MWh), bet pirmdien Latvijā tā sasniedza 414 eiro par MWh. Tas būtiski ietekmē klientus, kuru rēķini ir piesaistīti biržas cenai.
Pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns norāda, ka novembra pirmajās deviņās dienās vidējā cena Latvijas vairumtirgū bija 278 eiro par MWh, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz oktobra vidējo līmeni. Viņš skaidro, ka cenu kāpums novembrī vērojams visā Eiropā, izņemot ziemeļu daļu.
Galvenie iemesli
AST pārstāvis cenu pieaugumu galvenokārt saista ar straujo dabasgāzes sadārdzinājumu starptautiskajā tirgū. Tas palielina ražošanas izmaksas vietējās termoelektrostacijās, kuras vēsākā laikā nepieciešamas, lai segtu augošo pieprasījumu un aizvietotu sarūkošo atjaunīgo enerģiju. Oktobrī saules un vēja elektrostacijas Baltijā saražoja ap 40% patērētās elektrības, bet novembrī – ap 30%.
Enerģētikas uzņēmums "Latvenergo" norāda, ka augsto energoresursu cenu, ko lielā mērā izraisījis konflikts Tuvajos Austrumos un piegāžu ierobežojumi, ietekme tirgū tagad atspoguļojas arvien skaidrāk. Līdz šim to mīkstināja liela atjaunīgās enerģijas izstrāde. Tuvojoties ziemai, saules staciju izstrāde samazinās pat par 50%, bet vēja elektrostacijās, kuru jaudas šogad pieaugušas par 59%, izstrāde pašlaik ir būtiski zemāka nekā pērnajā nedēļā. Daugavas pietece ir par trešdaļu mazāka nekā pirms gada, bet Ziemeļvalstu atomelektrostaciju pieejamība ir 55%, kamēr pērn bija 85%.
Pārvades ierobežojumi un remonti
Situāciju sarežģī ierobežotās pārvades jaudas starp Igauniju un Latviju. Igaunijai ar Somiju ir pietiekami jaudīgs savienojums, bet Latvijai un Lietuvai ir mazākas apmaiņas iespējas ar Ziemeļvalstīm. Turklāt daļa starpsavienojumu jaudas tiek rezervēta balansēšanas pakalpojumiem, tāpēc nākamās dienas tirgum pieejams mazāk. Novembrī Baltijas valstis importējušas ceturto daļu nepieciešamās elektrības, pamatā no Ziemeļvalstīm.
Lietuvā un Latvijā remontā ir vairāki termoelektrostaciju bloki ar kopējo jaudu ap 1000 megavatu. Ražotāji plāno tos atjaunot novembra otrajā pusē, un tam vajadzētu pozitīvi ietekmēt cenas. "Latvenergo" norāda, ka cenu svārstības neietekmē klientus ar fiksētu cenu līgumiem. Junghāns uzsver, ka reģionā jāattīsta papildu konkurētspējīgas atjaunīgās enerģijas jaudas.


