Nozīmīga Lielbritānijas fosīliju kolekcija pārdota Abū Dabī muzejam
Viena no nozīmīgākajām Lielbritānijas Juras perioda fosīliju kolekcijām, ko piedāvāja iegādāties britu muzejiem, pārdota Abū Dabī Dabas vēstures muzejam pēc tam, kad vietējām iestādēm trūka finansējuma. Eksperti šo darījumu vērtē kā zaudējumu Lielbritānijas kultūras mantojumam.
Britu eksperti pauduši nožēlu par to, ka viena no vērtīgākajām privātajām Juras perioda fosīliju kolekcijām pārdota ārvalstu muzejam, nevis palikusi Lielbritānijā. Kolekciju, kurā ietilpst 318 eksemplāru — ihtiozauri, zivis, vēžveidīgie un citi radījumi, tostarp iespējami līdz šim nezināmas sugas — daudzu gadu garumā vācis Dorsetas kolekcionārs Kriss Mūrs.
Fosīlijas nāk no Lower Lias iežu slāņa Laimreidžā, Čārmutā un Lielbritānijas dienvidrietumos — apgabalā, kas ietilpst Juras piekrastes UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Kolekcija sākotnēji tika piedāvāta Londonas Dabas vēstures muzejam un Velsas Nacionālajam muzejam par summu, ko avoti raksturojuši kā astoņciparu skaitli. Abas iestādes atteicās to iegādāties, norādot uz finansējuma trūkumu — vēstulē minēts, ka Dabas vēstures muzejam iegādēm naudas nav vispār. Viens no kuratoriem atzina, ka problēmas rada arī uzglabāšanas telpu, personāla laika un iepakojuma materiālu trūkums, piebilstot, ka šāda situācija atkārtosies arvien biežāk, kolekcionāriem novecojot un meklējot piemērotu vietu savam mūža darbam.
Galu galā kolekciju iegādājās Abū Dabī Dabas vēstures muzejs, kur tā jau kopš pagājušā gada novembra ir izstādīta Mezozoja zālē. Muzeja pārstāvis norādīja, ka Lielbritānijas Juras perioda ieži saglabā vienus no labākajiem jūras dzīvības piemēriem no laika, kad Dorsetas piekraste atradās aptuveni Ziemeļāfrikas platuma grādos.
Birmingemas universitātes paleobiologs Ričards Batlers uzsvēra, ka šī kolekcija ir nacionāli nozīmīga un būtu bijis vērtīgi to redzēt izstādītu Lielbritānijas muzejā. Lielbritānijā, atšķirībā no dažām citām valstīm, fosīlijas netiek automātiski uzskatītas par valsts īpašumu, un lai gan pastāv brīvprātīgs rīcības kodekss, kas paredz vispirms piedāvāt zinātniski nozīmīgas fosīlijas vietējiem muzejiem, tas nav juridiski saistošs. Eksperti norāda, ka svarīgākais ir fosīliju pieejamība zinātniekiem publiskā kolekcijā, neatkarīgi no atrašanās valsts.
