NYT: Krievija plāno ziemā iznīcināt Ukrainas enerģētiku un atstāt Kijivu, Harkivu un Odesu bez strāvas, siltuma un ūdens
Saskaņā ar The New York Times ziņoto Krievijas valdības plānu Maskava cer ziemā piespiest Ukrainu kapitulēt, uzbrukumos izslēdzot enerģētikas sistēmu. Plānu Ukraina pārtvēra un septembrī parādīja Eiropas sabiedrotajiem.
Krievija cer šoziem piespiest Ukrainu kapitulēt, izsitot no ierindas tās enerģētikas sistēmu un atstājot Kijivu, Harkivu un Odesu bez elektrības, siltuma un ūdens. Tā vēsta ASV laikraksts The New York Times, kas iepazinies ar Krievijas valdības plānu. Dokumentu Ukraina pārtvēra un septembrī parādīja Eiropas sabiedrotajiem. Karš Ukrainā jau ir ieildzis līdz piektajam gadam.
Ko paredz plāns
Plānā aprēķināts, ka trīs lielāko Ukrainas pilsētu atslēgšanai no ūdens, elektrības un siltuma būtu vajadzīgas aptuveni 70 ballistiskās raķetes, 720 tāla darbības rādiusa droni un 150 vadāmās aviācijas bumbas. Krievijas militārie plānotāji uzskata, ka mēneša ilgi triecieni ar šādu intensitāti iznīcinātu Ukrainas enerģētikas sistēmu.
Izdevumā norādīts, ka iepriekšējie uzbrukumi jau ir panākuši, ka Ukrainas elektrostacijas nevar strādāt pilnā jaudā, un katrs jauns trieciens tās ātri izslēdz. Kijivu apgādājošo trīs koģenerācijas staciju kopējā jauda pirms kara bija ap 1,3 gigavatiem, bet tagad ir ap 500 megavatiem. Ja plāns izdotos, trīs pilsētas varētu zaudēt 90 % elektroenerģijas ražošanas jaudas, un siltumapgāde samazinātos par 90 %, traucējot ūdensapgādi un kanalizāciju.
Kāpēc Maskava ir pārliecināta
Krievijas pārliecība galvenokārt balstās uz Ukrainas pretgaisa aizsardzības trūkumu, īpaši Patriot pretraķešu trūkumu, bez kurām Ukrainas spēki gandrīz nespēj aizsargāties pret ballistiskajām raķetēm. Analītiķi uzskata, ka Maskavai tagad ir lielākas izredzes gaisa kampaņā nekā jebkad kara laikā: Ukrainas pretraķešu krājumi iztērēti, ASV palīdzība samazināta, Krievijas raķešu un dronu arsenāls kļuvis jaudīgāks, bet gadiem ilgi uzbrukumi padarījuši enerģētikas infrastruktūru neaizsargātāku.
Tāpēc Maskava, visticamāk, nepiekritīs nevienam enerģētikas pamiera variantam, ko Kijiva atkārtoti piedāvājusi. Konsultāciju uzņēmuma Rasmussen Global direktors Harijs Nedelkū laikrakstam sacīja: „Vienīgā kārts, ar ko viņi var spiest ukraiņus, ir šie gaisa uzbrukumi. Citu viņiem nav.”
Vēsture rāda citādi
Tomēr, kā raksta izdevums, šādas bombardēšanas kampaņas, kas graut ekonomiku un civilo dzīvi, parasti nespēj piespiest pretinieku padoties. ASV savus mērķus šādi nesasniedza Vjetnamā, 90. gadu sākuma Persijas līča karā un pašreizējā karā pret Irānu. Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperts Sets Džonss norādīja, ka civiliedzīvotāju sodīšanai un gribas laušanai ir ļoti vāja vēsturiskā pieredze, mēģinot piespiest pretinieku atzīt sakāvi.
