OECD iesaka Latvijai uzlabot veselības aprūpi un valsts pārvaldi, lai celtu dzīves līmeni
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā jaunākajā pārskatā aicina Latviju palielināt investīcijas, samazināt birokrātiju un stiprināt veselības aprūpi, lai tuvotos attīstīto valstu dzīves līmenim.
Šogad aprit desmit gadi, kopš Latvija pievienojās OECD, un organizācijas jaunākais ekonomikas pārskats liecina, ka valsts turpina tuvoties attīstīto valstu labklājībai, taču izaugsmi bremzē vairākas strukturālas problēmas.
Galvenie šķēršļi ir neefektīva valsts pārvalde, nepietiekams finansējums veselības aprūpei un vāja investīciju piesaiste. OECD vecākais ekonomists Roberts Grundke norāda, ka Latvijā jāuzlabo konkurence banku starpā, jo procentu likmes un nodrošinājuma prasības ir vienas no augstākajām organizācijā, kas ierobežo piekļuvi finansējumam. Viņš iesaka turpināt attīstīt kapitāla tirgu, piemēram, kotējot biržā daļu valsts kapitālsabiedrību mazākuma akciju, lai piesaistītu institucionālos investorus. Tāpat būtu jāstiprina fondēto pensiju sistēma, novirzot vairāk uzkrājumu vietējām investīcijām.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka valsts pārvaldei jākļūst daudz elastīgākai, nododot vairāk iniciatīvas privātajam sektoram, taču to ir politiski grūti panākt. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis atbalsta šādas reformas, atsaucoties uz pieredzi savā resorā: samazinot LIAA darbinieku skaitu par 10%, investīciju piesaiste pieaugusi par 54%. Viņš aicina līdzīgas pārmaiņas veikt visā valsts pārvaldē.
Īpaši problemātiska ir veselības aprūpe. Lai gan situācija pakāpeniski uzlabojas, paredzamais dzīves ilgums Latvijā ir viens no zemākajiem OECD valstīs – vīriešiem tikai nedaudz virs 70 gadiem. Veselības nozarei trūkst finansējuma, ko daļēji varētu iegūt, samazinot valsts pārvaldes izdevumus.
OECD šādus pārskatus publicē aptuveni reizi divos gados, tāpēc nākamajā vērtējumā būs redzams, cik lielā mērā Latvijai izdevies īstenot rekomendācijas – stiprināt valsts finanses, veicināt investīcijas un inovācijas, uzlabot veselības aprūpi, mazināt administratīvo slogu, paātrināt zaļo pāreju un risināt darbaspēka trūkumu.
