OECD pētījums: Latvijas skolēnu lasītprasme desmit gados strauji pasliktinājusies
Jauns OECD pētījums liecina, ka Latvijas 15 gadus vecu skolēnu lasītprasme kopš 2015. gada kritusies par 51 punktu un tagad ir zemāka par OECD valstu vidējo rādītāju. Redaktors savā komentārā pievēršas lasītprasmes nozīmei un personīgai pieredzei.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma atklājusi, ka Latvijas skolēnu zināšanas pēdējo desmit gadu laikā ir manāmi kritušās, visvairāk skarot tieši lasītprasmi. Pēc pētījuma datiem, kas iegūti pagājušajā gadā, Latvijas 15 gadus veci skolēni lasīšanā vidēji ieguvuši 430 punktus, kamēr OECD valstu vidējais rādītājs ir 461 punkts. Salīdzinājumā ar 2015. gadu vidējais lasītprasmes rezultāts Latvijā samazinājies par 51 punktu.
Kas ir lasītprasme
Pētījuma kontekstā lasītprasme netiek skatīta tikai kā tehniska iemaņa izlasīt tekstu, bet gan kā plašāka spēja – saprast izlasīto, izšķirt būtiskāko no mazāk svarīgā, saglabāt koncentrēšanos, nošķirt faktus no viedokļiem un kritiski izvērtēt saņemto informāciju. Šādas prasmes kļūst arvien nozīmīgākas laikā, kad informācijas apjoms sabiedrībā strauji pieaug.
Personīga pieredze un digitālo ierīču ietekme
Rakstā, kas publicēts kā viedoklis, tā autors – žurnālists – dalās savā pieredzē. Viņš stāsta, ka lasītprasmi apguvis jau agrā bērnībā, taču skolas gados literatūras lasīšana bieži šķitusi pienākums, nevis prieks, un ne visa ieteiktā vasaras lasāmviela tikusi izlasīta. Tolaik sabiedrībā sāka izplatīties viedierīces un sociālie mediji, radot iespēju jebkurā brīdī novērst uzmanību no lasīšanas – parādība, kas šodien izpaudusies vēl izteiktāk, liekot skolās ieviest telefonu lietošanas ierobežojumus.
Pašlaik autors uzsver, ka grāmatu vērtību apzinājies vēlāk, un tagad regulāri lasa arī angļu valodā, lai uzturētu un uzlabotu valodas prasmes. Viņš norāda, ka šāda lasīšana palīdz gan iepazīt literatūru, gan trenē domāšanu, jo teksta fragmenti tiek mentāli tulkoti latviešu valodā. Šī prasme noderot arī profesionālajā darbā, sazinoties ar cilvēkiem no citām valstīm – tulkošanu viņš apzināti veic pats, neizmantojot mākslīgo intelektu, uzsverot, ka valodas izjūta un spēja formulēt domas ir prasmes, kuras nevajadzētu pilnībā uzticēt tehnoloģijām.
