Ogres mērs Valsts kontroles secinājumus dēvē par nebūtiskiem, nesaskata politisku atbildību

Ogres novada domes priekšsēdētājs Andris Krauja preses brīfingā pauda, ka Valsts kontroles revīzijā atklātie pārkāpumi ir nebūtiski. Viņš solīja ņemt vērā revidentu ieteikumus un stiprināt iekšējo kontroli, taču nepiekrita daļai secinājumu, īpaši par ūdenssaimniecību, jo tas varētu paaugstināt iedzīvotāju rēķinus par aptuveni 25%. Krauja aicināšot Valsts kontroli uz sarunām, lai rastu juridiski un ekonomiski pamatotu aprēķinu.

Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka Ogres novada pašvaldība neatbilstoši normatīviem izlietojusi vismaz 434 000 eiro. Iepirkumos saskatītas krāpšanas risku pazīmes, par ko informētas tiesībaizsardzības iestādes. Revīzijā norādīts uz sistemātiskām problēmām finanšu pārvaldībā, iekšējās kontroles trūkumiem, nepilnībām attīstības plānošanā un iepirkumu procedūrās. Piemēram, 41% projektu infrastruktūras jomā nav īstenoti, bet kultūras projektiem piešķirts četrkārtīgs finansējuma pieaugums.

Pašvaldības iepirkumos konstatēta nepietiekama atklātība un konkurence, kā arī interešu konflikti – viens deputāts balsojis par finansējumu biedrībai, kuru pats dibinājis. Finansējuma uzraudzība biedrībām bijusi nepietiekama, piemēram, basketbola klubam piešķirtie 195 000 eiro nav atgūti, jo biedrība likvidēta. Arī pašvaldības aģentūrās konstatēti trūkumi – nelikumīgi izlietoti līdzekļi, interešu konflikti zemes nomā, kā arī neatbilstoša atlīdzības un prēmiju piešķiršana.

Krauja neuzskata, ka kādai amatpersonai būtu jāuzņemas politiskā atbildība. Viņš apgalvoja, ka daudzi kritizētie projekti devuši labumu iedzīvotājiem. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars pieprasījis pašvaldībai rakstisku skaidrojumu par revīzijas faktiem. Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis uzsvēra, ka šie trūkumi liecina par sistemātiskām problēmām, kas apdraud sabiedrības uzticību un atbildīgu līdzekļu izmantošanu.