Oktobrī tiesā turpinās izskatīt prasību par 32 miljonu eiro piedziņu no bijušajām PNB bankas amatpersonām

Rīgas pilsētas tiesa 6. oktobrī pulksten 14 turpinās skatīt maksātnespējīgās "PNB bankas" administratora Vigo Krastiņa prasību par 32 miljonu eiro piedziņu no deviņiem bijušajiem bankas valdes un padomes locekļiem. Starp atbildētājiem ir bijušais bankas īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Grigorijs Guseļņikovs, pašreizējais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings, kā arī vairāki citi padomes un valdes locekļi.

Krastiņš aģentūrai LETA iepriekš paskaidroja, ka prasība saistīta ar zaudējumiem, ko banka cieta no darījumiem ar ASV pilsoņa Rodžera Tamraza vadītu investoru grupu. Šie investori Guseļņikova vadībā tika pasniegti kā jaunie bankas īpašnieki pirms tās slēgšanas. Banka cedēja prasījuma tiesības pret šīm personām jaunajiem investoriem, bet cesijas līgumi neparedzēja tūlītēju samaksu un netika nodrošināti ar ķīlu.

Turklāt banka izsniedza šiem investoriem ievērojamu aizdevumu, lai tie varētu iegādāties īpašumus, kurus vēlāk ieķīlātu bankai. Šim aizdevumam nebija visu valdes locekļu piekrišanas, kas, pēc Krastiņa domām, bija prettiesiska un nolaidīga rīcība, par ko lēma gan valde, gan padome.

Tiesa jau iepriekš apķīlājusi vairāku atbildētāju īpašumus, tostarp Rasmusena dzīvokli Dānijā vairāk nekā 700 000 eiro vērtībā un Hanninga māju Vācijā, kā arī viņu uzņēmumu daļas. Savukārt Guseļņikovam oficiāli pieder tikai daļas Kipras uzņēmumā sešu eiro vērtībā, kas, iespējams, nebūs pietiekami zaudējumu segšanai.

"PNB bankas" darbība tika apturēta 2019. gada 15. augustā pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma, un 12. septembrī to pasludināja par maksātnespējīgu. ECB konstatēja, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un saskaras ar finanšu grūtībām. Toreiz Guseļņikovam piederēja 23,47% akciju, lai gan iepriekš viņš kontrolēja 95,97%.