Olu ražotāji turpina pāreju uz ārpus sprostiem dētu olu ražošanu; Saeima noraida aizliegumu
Latvijas lielākie olu ražotāji, tostarp Balticovo un Agrova Baltics, turpina pāreju uz ārpus sprostiem dētu olu ražošanu, investējot miljoniem eiro. Saeima jūnijā noraidīja likumprojektu, kas paredzēja aizliegt sprostu izmantošanu, taču nozare jau virzās uz brīvāku turēšanu.

Latvijas olu ražošanas nozarē turpinās pāreja uz ārpus sprostiem dētu olu ražošanu. AS "Balticovo" valdes loceklis Toms Auškāps norāda, ka uzņēmums šo pāreju sācis 2020. gadā un investējis vairāk nekā 150 miljonus eiro. Uzbūvētas jaunas ārpus sprosta novietnes, kā arī attīstītas brīvās turēšanas sistēmas Madonā, Vilcē un Daugavpilī, kur vistām pieejami četri kvadrātmetri ganību uz putnu. Paralēli uzņēmums paplašinājis sadarbību ar mazajām brīvo vistu saimniecībām Latvijā un Lietuvā.
Saeima 11. jūnijā pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredzēja aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos līdz 2032. gadam. Pirms balsojuma Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) panāca vienošanos ar biedrību "Dzīvnieku brīvība" par pakāpenisku pāreju: līdz 2035. gadam bez valsts atbalsta vai līdz 2032. gadam ar atbalstu. Auškāps uzskata, ka šo memorandu varētu integrēt likumā, un nozare spēj transformēties pati, bet valsts garantijas paātrinātu procesu.
AS "Agrova Baltics" valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda, ka Saeimas lēmums viņu uzņēmumu būtiski nemaina – aptuveni 80% produkcijas jau nāk no kūtīm, un visas jaunās investīcijas tiek veiktas modernās bezsprostu sistēmās. Viņš piekrīt, ka pāreja notiek dabiski, tirgus un patērētāju pieprasījuma vadīta, un brīdina, ka strauji ierobežojumi var veicināt importu no valstīm ar zemākiem standartiem. Adamovičs pozitīvi vērtē Zemkopības ministrijas plānoto sociāli ekonomisko izvērtējumu līdz gada beigām.
Ekonomiskajā pamatojumā secināts, ka aizliegums skartu tikai aptuveni 6% no dējējvistu novietņu kapacitātes, jo lielie ražotāji jau pāriet uz bezsprostu sistēmām. Balticovo 2025. gadā strādāja ar 161,5 miljonu eiro apgrozījumu (pieaugums par 44,1%) un 35,9 miljonu eiro peļņu. Agrova Baltics koncerns 2025. gadā sasniedza 24,3 miljonu eiro apgrozījumu (pieaugums 91,8%) un 5,16 miljonu eiro peļņu, atgūstoties no zaudējumiem.
