Omen AI par 16 miljoniem dolāru pērk konkurentu Aquatic Labs
ASV jaunuzņēmums Omen AI, kas izstrādā sensorus datu centru dzesēšanas šķidrumu uzraudzībai, iegādājas konkurentu Aquatic Labs darījumā 16 miljonu dolāru vērtībā. Uzņēmumi plāno apvienot savas tehnoloģijas vienā sensorā, kas tirgū varētu nonākt nākamā gada sākumā.

ASV jaunuzņēmums Omen AI, kas veido reāllaikā strādājošus sensorus datu centru dzesēšanas šķidrumu kontrolei, iegādājas konkurējošo uzņēmumu Aquatic Labs. Darījums, kura vērtība ir 16 miljoni dolāru un kurā apvienoti skaidra nauda un akcijas, kļuvis zināms 2. novembrī. Tas ir svarīgi, jo mākslīgā intelekta attīstība prasa arvien vairāk ūdens mikroshēmu dzesēšanai, bet šķidrumu stāvokļa pārbaude joprojām bieži ir lēna.
Ūdens patēriņa problēma
Pēc Water Foundation datiem, ASV datu centri gadā mikroshēmu dzesēšanai izmanto 17–19 miljardus galonu ūdens, un nākamo piecu gadu laikā šis apjoms varētu pieaugt trīskārtīgi. Šķidrumu kvalitāti pašlaik pārbauda, nosūtot paraugus uz laboratoriju, un process aizņem vairākas dienas. Omen AI, dibināts 2024. gadā, izstrādā sensoru, kas var noteikt, vai vārsti nedarbojas pareizi un vai baktēriju augšana nedraud aizsprostot ūdens plūsmu. Jūnijā uzņēmums piesaistīja 31 miljonu dolāru A sērijas investīcijās.
Divu tehnoloģiju apvienojums
Omen dibinātāju Zaku Laberžu ar Aquatic Labs izpilddirektoru Alanu Adamsu iepazīstināja filtrācijas nozares investors. Omen sensors nosaka elementus ūdenī, bet Aquatic Labs sensors mēra sārmainību. Adamss izdevumam TechCrunch teica, ka abu metožu apvienojums sniegs ievērojami pilnīgāku ūdens un šķidruma ainu. Laberžs ir koledžu pametis uzņēmējs, kura pirmais uzņēmums analizēja hidraulisko šķidrumu būvtehnikā. Adamss ir fiziķis, kurš strādājis par profesoru MIT un pētnieku Woods Hole okeanogrāfijas institūtā. Tagad viņš ir apvienotā uzņēmuma galvenais zinātnes darbinieks. Sensoru, kas apvieno abas tehnoloģijas, plānots laist tirgū nākamā gada sākumā.
Plāni un ieguvums
Laberžs stāstīja, ka Omen sākotnējie sensori gada beigās uzraudzīs mikroshēmas ar 250–300 MW jaudu, kuru vērtība ir aptuveni 5–7 miljardi dolāru. Mērķis ir līdz 2027. gada beigām sasniegt 1 GW ekvivalentu. Ieguvums galvenokārt ir darbības nepārtrauktība: ja šķidruma sistēma sabojājas, operatori parasti izlaiž ūdeni, lai pasargātu dārgo aprīkojumu, un darbība uz laiku apstājas. Uzraudzība ļauj šķidrumu izmantot ilgāk.
Laberžs norādīja, ka investoru skepse pret mākslīgā intelekta infrastruktūras būvniecību uzņēmumu neietekmē, jo projekti tika finansēti pirms 12 mēnešiem.


