Onkoloģijas māsa Agita Sprukule: pie nāves nevar pierast, bet var iemācīties ar to sadzīvot
Agita Sprukule jau 15 gadus strādā par vispārējās aprūpes māsu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Staru terapijas klīniskajā daļā. Intervijā viņa stāsta par savu ikdienu, attiecībām ar pacientiem un darba un privātās dzīves nošķiršanu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Staru terapijas klīniskās daļas māsa Agita Sprukule onkoloģijā strādā jau 15 gadus. Par medicīnas darbu viņa sapņoja kopš bērnības, jo ģimenē bija mediķi: tante un māsīca strādāja slimnīcā.
No sanitāres līdz māsai
Slimnīcā Agita sāka darbu kā sanitāre, un šādu ceļu viņa iesaka arī citiem mediķiem. Tā var izprast jaunākā personāla pienākumus, un tas uzlabo komandas sadarbību. Turklāt pie darba vides varēja pierast pakāpeniski. Pēc viņas domām, ja uzreiz pēc skolas nonāktu onkoloģijā, iespējams, to neizvēlētos. Tagad, kā viņa saka, nekas vairs nebiedē.
Smagākajās maiņās vairākiem pacientiem vienlaikus var kļūt slikti. Tādos brīžos nav laika apmulsumam: jāzina, kas jādara, un jādara tas kvalitatīvi.
Attiecības ar pacientiem
Pacientu un viņu stāstu 15 gados bijis ļoti daudz. Daži paliek atmiņā, citi aizmirstas ātri. Visvairāk Agitu uztrauc tie, kurus pēc aprūpes smaidošus izraksta mājās, bet kuriem mājās nav neviena, kas par viņiem rūpētos. Tādu vientuļu cilvēku esot daudz. Parasti tie ir vecāka gadagājuma cilvēki, taču slimība neizvēlas pēc vecuma, tāpēc tādi var būt arī jaunieši.
Reizēm māsai nākas uzklausīt pacientus līdzīgi kā psihoterapeitam. Pēc Agitas teiktā, ar ārstu cilvēki runā vienu, bet, kad ārsts aiziet, pacients atklājas. Māsas ir kopā ar viņiem visu dienu, tāpēc viņām uzticas vairāk.
Darbs un ģimene
Tuvu izdegšanai Agita nav bijusi. Atstājot slimnīcu, domas pārslēdzas uz ģimenes dzīvi: viņai ir vīrs un trīs dēli, kurus viņa pavada uz treniņiem un palīdz ar skolas darbiem. Dēli ir sportisti, un medicīnas ceļu neplāno. Darbu uz mājām viņa neņem. Sākumā emocijas gribējās izstāstīt tuvajiem, bet vēlāk viņa sapratusi, ka tiem nav jāzina, kas notiek slimnīcā.
