sestdiena, 2026. gada 21. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

EkonomikaPublicēts: 2026. gada 21. novembris 11:04

Ostu nozare: bez tranzīta kravām Latvijā var palikt neizmantota līdz pusei ostu jaudas

Latvijas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Jānis Kasalis norāda, ka tranzīta kravu zaudēšana atstātu neizmantotu 30–50 % ostu jaudas un sadārdzinātu pakalpojumus. Pēc viņa teiktā, tranzīts palīdz pagarināt graudu pārkraušanas sezonu un noturēt nozares uzņēmumus.

Foto: NRA

Ja Latvija atteiktos no tranzīta kravām, valsts ostās varētu palikt neizmantoti 30–50 % jaudas, bet atlikušajiem klientiem pieaugtu pakalpojumu izmaksas. To sarunā ar portālu nra.lv teica Latvijas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Jānis Kasalis. Asociācija apvieno uzņēmumus, kas nodarbojas ar kravu pārkraušanu ostās. Viņš skaidroja, kāpēc starptautiskās kravu plūsmas ir svarīgas ostu pastāvēšanai un konkurētspējai.

Sezonalitāte un tranzīts

Lauksaimniecības preču pārkraušana ostās ir sezonāls bizness. Vietējā un Baltijas reģiona graudu sezona parasti sākas jūlija beigās vai augustā un beidzas nākamā gada martā vai aprīlī. Bez papildu tranzīta kravām termināļiem gandrīz pusgadu nāktos strādāt ar ievērojami mazāku noslodzi.

Kasalis norādīja, ka Kazahstānā un Krievijas reģionos lauksaimniecības sezona sākas citā laikā nekā Baltijā. Tāpēc, apkalpojot dažādu reģionu kravas, termināļi var strādāt 10–12 mēnešus gadā.

Apjoms un ietekme

Pēc Kasaļa teiktā, tranzīta apjoms katru gadu mainās, un pirmskara līmenis pirms kara Ukrainā vēl ilgi neatgriezīsies. Viņš prognozē, ka šogad caur Latviju varētu tikt eksportēti tikai daži procenti no Krievijas un Baltkrievijas kopējā eksporta, tādēļ, viņaprāt, šis apjoms šo valstu ekonomiku neietekmēs. Latvijas nozarei tas tomēr ir svarīgi, jo palīdz samazināt izmaksas un noturēt uzņēmumus pietiekami stabilā situācijā, lai tie spētu apkalpot arī citu valstu kravas.

Ostu infrastruktūra vēsturiski veidota, rēķinoties ar lielāku kravu apjomu, nekā spēj nodrošināt vietējie ražotāji. Ja tranzīta nebūtu, daļa infrastruktūras kļūtu lieka. Ostas būtu spiestas vairāk orientēties uz mazākiem kuģiem, kuru pārvadājuma izmaksas uz vienu tonnu ir augstākas, un tas ietekmētu valsts ekonomikas izaugsmi.

Kasalis uzskata, ka Latvijai jāsaglabā vēsturiski izveidotā ostu infrastruktūra un vieta globālajās loģistikas ķēdēs, nevis jāsamazina sava konkurētspēja ar nepārdomātiem ierobežojumiem. Viņš sacīja, ka nozare tic brīdim, kad visas jaudas atkal būs vajadzīgas un darbs varēs notikt pilnā apjomā.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā