Oūnas Dohertijas "Ādas jaka" – dejotāju prieks par smago darbu
Horeogrāfes Oūnas Dohertijas jaunākajā darbā "Ādas jaka" astoņi dejotāji izsmeļošu ritmu sasniedz caur vienkāršu, bet enerģisku kustību valodu, demonstrējot fizisko piepūli un komandas garu.
Horeogrāfe Oūna Dohertija, kas kļuva slavena ar agrīnajiem darbiem "Hope Hunt" un "Hard to be Soft", atgriežas ar jaunu pirmizrādi "Ādas jaka". Izrāde notiek neparastā telpā – Bold Tendencies autostāvvietā Pēkhemā, kas pārveidota par teātri. Astoņi dejotāji, tērpti ādas jakās, spilgtas dienasgaismas gaismā atkārto vienu un to pašu smagu kāju piesitienu pret zemi, veidojot noteiktu ritmu.
Sākotnējais kāju sitiens pārvēršas augšstilbu sitienos, lēcienos un beidzot – Dohertijai raksturīgā īru soļu dejas interpretācijā. Mūzikas pavadījums no elektroniskā skanējuma pārslēdzas uz Kornaka Beglija eksperimentālo īru tautas mūziku. Dejotāji novilkuši jakas, palikdami tikai apakšveļā, kas atklāj viņu fizisko piepūli un sviedrus.
Dohertijas darbs ir par kolektīvo prieku dalīties ritmā un dejā. Unisons ir precīzs, bet nepārvēršas par mehānisku soļošanu – dejotāji ir dzīvi cilvēki, kas nogurst, elš, dzer ūdeni un smejas. Šī autentiskums ir izrādes kodols. Kustības pašas par sevi nav ārkārtīgi interesantas, bet tās kalpo kā līdzeklis, lai parādītu pūliņus un neatlaidību. Pievienoti daži ironiski teatrāli elementi – piemēram, dejotājs saulesbrillēs un ar cigareti. Ir arī neliela satraucoša pieskaņa, kad jakas tiek sistas pret grīdu ar vardarbīgu skaņu, atgādinot sākuma ritmu. Tomēr 45 minūšu garumā izrāde neiedzīļinās šajā noskaņā – tā ir vēl viens neprognozējams solis Dohertijas unikālajā ceļā.
