Pabriks: neapmierinātība ar Rīgu Latgalē nenozīmē atdalīšanās vēlmi, bet Kremlis izmanto pašnoteikšanās argumentu

Bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs, domnīcas Ziemeļeiropas politikas centrs direktors Artis Pabriks (Latvijas attīstībai/Par!) raidieraksta “Kas tas vispār bija?!” rubrikā “Aiz priekškara” skaidroja, kāpēc Krievijas propagandas salīdzinājumi starp Latvijas neatkarību, Doneckas “republiku” un Kosovu ir maldinoši. Viņš arī vērtēja, vai Latgales atšķirīgā identitāte var kļūt par drošības jautājumu. Pabriks neredz pamatu uzskatīt reģionu par separātisma perēkli.

Latgale: identitāte nav separātisms

Pabriks norāda, ka piederība latgaliskai identitātei pati par sevi nenozīmē vēlmi mainīt Latvijas robežas. Neapmierinātību ar valdību, ko reizēm pauž arī Latgales iedzīvotāji, viņš neiesaka uzskatīt par politisku programmu, jo līdzīgi jūtas arī rīdzinieki. Viņa vērtējumā spēcīgas vietējas atdalīšanās kustības Latgalē nav, lai gan tādus centienus varētu veicināt no ārpuses.

Atdalīšanās aicinājumi tomēr ir bijuši. Valsts drošības dienests 2026. gada augustā rosināja sākt kriminālvajāšanu pret Latvijas nepilsoni, kurš vietnē “TikTok” atbalstījis Daugavpils atdalīšanu. 2016. gadā BBC pārraidē izspēlēja hipotētisku konfliktu ar separātismu Latgalē.

Donbass un Latvijas atjaunotā neatkarība

Pabriks uzsver, ka Krievija Donbasā radījusi priekšstatu par vietējo sacelšanos, pati iesaistoties konflikta izraisīšanā un uzturēšanā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka separātistu kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos no 2014. gada 11. maija atradās Krievijas faktiskā kontrolē. 2022. gada septembrī Maskava pēc balsojumiem okupētajās teritorijās paziņoja par četru Ukrainas apgabalu aneksiju, ko ANO Ģenerālā asambleja nosodīja.

Latvijas gadījums, pēc viņa teiktā, ir atšķirīgs: valsts nodibināta 1918. gadā, 1940. gadā okupēta, bet 1990. un 1991. gadā tika atjaunota tās pašas valsts neatkarība, pamatojoties uz juridisko nepārtrauktību. Atbilstošāku paralēli Donbasam viņš saskata 1940. gada okupācijā, kad vēlēšanas rīkoja padomju karaspēka klātbūtnē.

Šaubu sēšana un pašnoteikšanās robežas

Pabriks uzskata, ka Maskavai nav jāpierāda sava taisnība, pietiek sēt šaubas. Vienlaikus viņš atzīst, ka ne katrai tautai būs sava valsts, taču tādā gadījumā tai vajadzētu zināmu autonomiju. Palestīnas jautājumā viņš pauž personisku viedokli, ka pašnoteikšanos varētu īstenot ar autonomiju.