Pacientes stāsts: 139 dienas gaidīšana uz staru terapiju atklāj onkoloģijas aprūpes trūkumus
Krūts vēža paciente ziņo, ka staru terapiju sāka gandrīz piecus mēnešus pēc operācijas, un to vēl pārtrauca aparatūras problēmas — gadījums izgaismo plašākas Latvijas veselības aprūpes savlaicīguma problēmas.
Latvijas Avīzei sūtītajā stāstā paciente apraksta savu ceļu no krūts vēža diagnozes līdz ārstēšanai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS). Pēc operācijas 2025. gada 20. novembrī viņai bija nozīmēta staru terapija, taču tā tika uzsākta tikai 2026. gada 8. aprīlī — 139 dienas jeb gandrīz 20 nedēļas vēlāk. Tas ievērojami pārsniedz starptautiskajās vadlīnijās rekomendēto termiņu — Centrāleiropas un Austrumeiropas ekspertu konsenss iesaka staru terapiju sākt 4–6 nedēļu laikā, ne vēlāk kā 12 nedēļu laikā pēc operācijas.
Arī pēc gaidīšanas ārstēšana nenoritēja gludi — pēc divām procedūrām terapija tika pārtraukta aparatūras tehnisku problēmu dēļ, un paciente norāda, ka šādā situācijā bijusi ne vienīgā.
Ilgs ceļš līdz diagnozei un problēmas pēc ārstēšanas
Jau pirms diagnozes paciente gandrīz gadu — kopš 2025. gada janvāra — gājusi caur vairākiem izmeklējumiem, taču audzējs atklāts tikai novembrī. Arī pēc ārstēšanas radušās grūtības — parādoties sāpīgam sabiezējumam, ātrāko apskati RAKUS piedāvājis tikai pēc mēneša, un problēmas bijušas arī ar piekļuvi operējošajam ķirurgam bez maksas.
Sistēmiska problēma
LDDK un SIFFA pētījums liecina, ka garās rindas un novēlota diagnostika skar plašāku sabiedrības daļu — aptaujātie darba devēji, kas pārstāv vairāk nekā 31 000 darbinieku, norāda uz papildu slodzi un ilgstošu darbinieku prombūtni. Novēršamo nāvju izmaksas Latvijas ekonomikai lēstas ap 1,1 miljardu eiro gadā. Pētījums arī atklāj, ka Latvijā pieejami vien aptuveni 15% no ES reģistrētajiem inovatīvajiem medikamentiem, bet pacientu tiešie maksājumi veido vairāk nekā divkārt lielāku daļu no veselības aprūpes izdevumiem nekā ES vidēji.
