Padomju izlūkdienests jauno Borisu Džonsonu jau 80. gados uzskatīja par iespējamo Lielbritānijas līderi, bet norakstīja kā 'maniakālu pašreklāmistu'
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) arhīvā atrasta 1980. gadu lieta par toreizējo Oksfordas studentu Borisu Džonsonu, kurā padomju spiegi viņu vērtēja kā potenciālu nākotnes premjeru, taču secināja, ka viņš nav uzticams un derīgs sadarbībai.
Saskaņā ar laikraksta The Telegraph ziņoto, Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR), kas ir Padomju Savienības Valsts drošības komitejas (KGB) pēctecis, glabā lietu par Borisu Džonsonu, kura aizsākta 1980. gados, kad viņš studēja Oksfordā. Šo informāciju atklājis bijušā britu izlūkdienesta darbinieka Kristofera Stīla sagatavotais privātais dokuments par Krievijas ietekmes operācijām Apvienotajā Karalistē.
Stīla ziņojumā teikts, ka padomju izlūkdienests jau Džonsona studentu gados uzskatīja, ka viņš kādreiz varētu vadīt Lielbritāniju, pievēršot uzmanību jauneklim, kurš "bija ļoti aktīvs izglītības un sabiedriskajās aktivitātēs un uzrādīja pazīmes, kas liecināja par politisko karjeru, kas mums varētu noderēt".
Padomju dokuments Džonsonu raksturoja kā "patīkamu, bet neuzticamu" un "ekscentrisku, dīvainu cilvēku, kurš ir asprātīgs, šarmants un izcils". Tajā norādīts, ka ar viņu bija patīkami sadarboties, ka viņš ir spēcīgas dabas, uzmanīgs pret loģiskiem argumentiem un faktiem, tomēr "viegli manipulējams" un piedzīvo "pārsteidzošus stabilitātes uzplaiksnījumus".
Stīla ziņojums liecina, ka padomju izlūkdienests Džonsonu uztvēra kā "komisku personību, tomēr ar spēcīgu intelektuālo kapitālu". Dokumentā teikts, ka "viņa neparasti optimistiskā, labsajūtu veicinošā uzvedība bieži vien ir bez principiem" un ka "viņa bezatbildīgā attieksme" liek secināt, ka viņam "nav nozīmīgu, nesagraujamu saistību ar vienu ideju vai ideoloģiju".
Padomju izlūkdienests secināja, ka Džonsons nebūtu noderīgs informācijas avots. Dossier norāda, ka "tādu maniakālu pašreklāmistu kā Džonsonu nevar uztvert nopietni kā kandidātu jebkādiem dziļiem un ilgstošiem izlūkošanas sakariem".
Bijušais premjerministrs bija pārsteigts, uzzinot, ka Maskava viņu novērojusi jau tik agrā vecumā. Džonsons laikrakstam The Telegraph sacīja: "Man šķiet neticami, ka KGB 1980. gados vāca 'zapiski' (memorandus) par Oksfordas studentiem. Nav brīnums, ka viņi zaudēja Auksto karu."
Stīla ziņojumā minēti arī citi britu politiķi, tostarp politiskais stratēģis Dominiks Kamingss, kurš bija Džonsona padomnieks un pro-Brexit kampaņas Vote Leave direktors; Reform UK līderis Naidžels Farāžs; un bijušais Leiboristu līderis Džeremijs Korbins. Krievijas izlūkdienests Kamingsu ieinteresēja 1990. gados, atverot lietu pat tad, kad radās aizdomas, ka viņš "jau ir kontaktā vai pat sadarbojas ar MI6". Vēlāk viņš sastrīdējās ar Maskavu par kādu incidentu ar Krievijas kravas lidmašīnas avāriju. Savukārt Farāžs piesaistīja ģenerāļa Igora Serguna uzmanību, kurš viņu atbalstīja Krievijas militārajā izlūkdienestā, lai gan citas aģentūras bija dalītas par to, vai viņš ir pūļu vērts. Pēc Serguna pēkšņās nāves 2016. gada janvārī Kremļa interese par Farāžu norima.
