Padomju pieminekļi Igaunijā joprojām stāv tiesiskas neskaidrības dēļ
Tieslietu ministre Līsa Pakosta norāda, ka Kultūras ministrijas iebildumi ir aizkavējuši likumdošanu padomju simbolu noņemšanai no aizsargājamiem objektiem. Jauns likumprojekts plānots šoruden.
Padomju simbolu noņemšana no publiskās telpas Igaunijā ir apstājusies tiesisku sarežģījumu dēļ. Tieslietu ministre Līsa Pakosta norāda, ka galvenais šķērslis ir Kultūras ministrijas iebildumi, kas kavējuši likumprojektu, kas paredzētu šo simbolu noņemšanu no aizsargājamiem objektiem. Prezidents Alars Kariss 2023. gada martā atteicās izsludināt grozījumus Būvniecības likumā, uzskatot tos par antikonstitucionāliem, un likumprojekts kopš tā laika nav grozīts.
Pakosta skaidro, ka pastāv domstarpības par to, vai ēkām ar padomju simboliem būtu jāsaglabā aizsargājamā kultūras mantojuma statuss. Daži uzskata, ka šīs struktūras kā okupācijas varas simboli nav vērtīgs kultūras mantojums, bet citi vēlas to saglabāšanu. Piemēram, Sillamē pilsētas dome nav noņēmusi lielu padomju pieminekli pilsētas centrā, norādot uz atbilstošas likuma normas trūkumu.
Tieslietu ministrija plāno iesniegt jaunu likumprojektu. Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Mareks Reinass (Eesti 200) prognozē, ka tas tiks iesniegts rudenī. Viņš norāda, ka kopš 2023. gada daudzi padomju simboli jau ir noņemti, bet atlikušie pārsvarā ir aizsargāti kā kultūras mantojums.
Kamēr likums netiks grozīts, daži īpašumu pārvaldnieki meklē alternatīvus veidus, kā slēpt padomju simbolus, piemēram, Tallinā bijušais Krievu kultūras centrs tos ir aizklājis. Pakosta uzsver, ka valstij jāspēj darīt vairāk. Savukārt Kultūras ministrija apgalvo, ka kopš 2025. gada pavasara nav saņēmusi nekādus jautājumus vai priekšlikumus par šo likumdošanu.
