Pārgājienā pa Turlavu: kuršu ķoniņu mantojums un koka lāči ciema centrā
Kuldīgas novada pagastu apceļošanas sērijā draugu kompānija devās uz Turlavu, apskatot pagasta centru un Ķoniņciemu, kur tikās ar kuršu ķoniņu vēstures pētnieci Initu Peniķi.
Turpinot Kuldīgas novada pagastu iepazīšanu ar pārgājieniem, draugu kompānija ar suni Deiziju šoreiz izvēlējās Turlavu – vietu, kur neviens no viņiem vēl nebija bijis. Plānots aplis ap astoņiem kilometriem ietvēra pagasta centru un Ķoniņciemu.
Sakopts centrs ar vēsturi
Auto atstāts pie parka ar dīķiem, kur ierīkots arī disku golfa laukums. Mūsdienu centrs izveidojies ap bijušo Lipaiķu mācītājmuižu, kuras ēkā tagad ir kultūras nams, savukārt bijušajā kalpu mājā – pagasta pārvalde un bibliotēka. Mācītājmuižā izveidota piemiņas istaba Karlam Ferdinandam Frīdriham Amendam, kurš dzimis Lipaiķos un bijis Ludviga van Bēthovena draugs. Centru rotā ziedošas puķu dobes, mazi tiltiņi ar nosaukumiem un koka skulptūras – tostarp lāču ģimene pie vienas no mājām.
Vējš maina plānus
Izejot no centra pretī Ķoniņciemam, negaidīti sacēlās stiprs vējš, tāpēc gājienu gar šoseju nolēma aizstāt ar braucienu ar auto. Ķoniņciemā kompānija satika Initu Peniķi, kura ieprecējusies pazīstamajā Peniķu dzimtā un aktīvi pēta un popularizē kuršu ķoniņu mantojumu. Viņa pastāstīja par ciema vēsturi, kurā vairākkārt postījusi uguns, kā arī par ķoniņu īpašo statusu – gadsimtiem viņi saglabājuši brīvību un tiesības paši apsaimniekot zemi, kamēr lielākā daļa senču bija pakļauti muižniekiem.
Pilskalns un noslēgums saulē
Mājupceļā apmeklēts Lipaiķu pilskalns ar senkapiem, kur redzami sakrituši krusti un apaugušas kapu kopiņas. Neparedzēto laikapstākļu dēļ pilns pārgājiena plāns netika izpildīts, taču diena noslēdzās saulainā Īvandē, kur tika izstaigāta Dzirnavezera taka un lasītas sēnes un ogas.
