Parīzes jumta dzīvokļi kļūst par bīstamiem karstuma slazdiem vēsturiskā karstuma viļņa laikā
Rekordkarstuma vilnis Parīzē padara dzīvošanu zem cinka jumtiem bīstamu veselībai, īpaši studentiem un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kuri nevar atļauties labāk izolētus mājokļus.
Pirms karstuma viļņa 23 gadus vecā absolvente Amēlija Kenija lepojās ar lētu, bet skaistu bēniņu dzīvokli Parīzē, no kura paveras skats uz pilsētas pelēkajiem jumtiem un pat uz Sakrēkeras baziliku. Taču vēsturiskā karstuma dēļ šādi dzīvokļi zem cinka jumtiem kļuvuši par veselības apdraudējumu. “Šī ir bijusi sliktākā nedēļa šajā dzīvoklī,” sacīja Kenija. “Pēcpusdienā te ir gluži kā cepeškrāsnī, un nav iespējams atrast atvieglojumu.”
Aptuveni trīs ceturtdaļas Parīzes jumtu ir klāti ar cinku, kas rada pilsētai raksturīgos pelēkos skatus, iedvesmojot māksliniekus. Cinks ir laikapstākļiem izturīgs, kaļams un pārstrādājams, taču kā metāls tas absorbē un vada siltumu. UNESCO atzinusi cinka jumiķu amatu par cilvēces kultūras mantojumu.
Pētījums par 2003. gada postošo karstuma vilni, kas izraisīja 15 000 nāves gadījumu, atklāja, ka dzīvošana Parīzes bēniņos tieši zem jumta četrkāršo nāves risku. 2023. gada pētījumā žurnālā The Lancet Planetary Health secināts, ka Parīzē ir vislielākais karstuma izraisīto nāves gadījumu risks starp 30 Eiropas galvaspilsētām.
Kenija un viņas partnere Frančeska Pīlija (abas 23 gadus vecas) īrē dzīvokli sestajā stāvā bez lifta. Viņu vienīgais logs, kas izvirzīts no cinka jumta, ir vērsts uz rietumiem un saņem tiešu sauli no pusdienlaika līdz krēslai. Īre ir 735 eiro mēnesī. “Tā bija lētākā vieta,” sacīja Kenija. “Tagad, ja varētu tērēt vairāk, lai dzīvotu citur, es to darītu.”
Mājokļu aktīviste Maidera Olivjē no organizācijas Foundation for Housing for the Disadvantaged norāda: “Cilvēki uzskata Parīzes jumtus par burvīgiem. Bet patiesībā šajos dzīvokļos bieži dzīvo studenti, kas maksā lielu naudu par mazu istabu. Viņi ir ārkārtīgi pakļauti karstumam, un nav iespējams izveidot caurvēju, lai naktī atvēsinātos.” Viņa piebilst, ka noteikumi, kas paredzēti Parīzes jumtu aizsardzībai, kavē pielāgošanos ekstremālam karstumam, piemēram, neļauj izolēt jumtus vai uzstādīt žalūzijas.
Kenija, kas ir no Austrālijas, un Pīlija, itāliete, ir pieradušas pie karstuma, bet jūnija rekordtemperatūra Parīzē virs 40°C dienā un 25°C naktī ir bijusi nežēlīga. Viņas izmanto nelielu ventilatoru, aukstas dušas un slapjas dvieles, bet cīnās ar dilemmu – atvērt logu un ciest no trokšņa, vai aizvērt to un ciest no karstuma. “Tas ir ļoti kafkisks cikls,” secina Kenija.
