Partijas 'Kopā Latvijai' valdes loceklis aizturēts par spiegošanu Krievijas labā

Svētdien raidījums 'Nekā personīga' atklāja, ka VDD aizturējis Iļju Podkolzinu, kurš ir partijas 'Kopā Latvijai' valdes loceklis. Viņam tiesa piemērojusi apcietinājumu par iespējamu ziņošanu Krievijas dienestiem. Podkolzins iepriekš bijis Daugavpils domes deputāts un nesen atgriezies politikā, ievēlēts bijušā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča partijas valdē.

Raidījums ziņo, ka Podkolzins aizturēts izmeklēšanā par grupējuma 'Baltijas antifašisti' darbību. Šī grupa, kas darbojas 'Telegram' kanālā, vāc informāciju par militārajām kravām un Ukrainas atbalstītājiem. Kanāla vadītājs ir no Latvijas aizbēgušais Sergejs Vasiļjevs, kurš saņemtās ziņas pārsūta ar Krievijas specdienestiem saistītajam Sergejam Koļesņikovam.

Noplūdušie dati liecina, ka Podkolzins 2023. gada oktobrī devies uz Maskavu, lai tiktos ar Vasiļjevu. Pēc tam viņš sazinājies ar segvārdu 'Vadim Sedov' un sūtījis fotogrāfijas un atzīmes kartē ar lidostas teritorijā esošu angāru. 2024. gada nogalē viņš atkal apmeklējis Maskavu un ziņojis par citu objektu lidostā. Lidosta 'Rīga' atteicās komentēt informācijas patiesumu un iespējamo kaitējumu.

Partijas vadītājs Aleksandrs Bartaševičs raidījumam atzina, ka ieteicis Podkolzinu valdei, jo viņi ir klases biedri, un nespēj iedomāties, ka viņš varētu izdarīt šādu noziegumu. Rīgas domes deputāts Vladislavs Bartaševičs norādīja, ka pazīst aizturēto kā tēva klases biedru. Partijas 'Latvija pirmajā vietā' līderis Ainārs Šlesers sacīja, ka šāda rīcība ir nosodāma, ja tā apstiprinās.

Podkolzins bijis pilots, strādājis vairākās aviokompānijās, vadījis Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību Krievijā un bijis ekonomikas atašejs. Viņam piederējušas daļas Bartaševiču ģimenes biznesos. 2009. gadā viņš kandidējis pašvaldību vēlēšanās no 'Saskaņas' saraksta.

Raidījums secina, ka Latvijā seši cilvēki tiek turēti aizdomās par kanāla 'Baltijas antifašisti' izveidošanu, bet līdz apsūdzēto solam nonākuši tikai divi. Pārējie, tostarp Aleksandrs Žguns, aizbēguši uz Krieviju.