Partiju finansējums no valsts kopš 2019. gada audzis vairāk nekā sešas reizes
Pirms septiņiem gadiem Saeima būtiski palielināja valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, un tagad rodas jautājums, vai šī prakse turpināsies. Izmaiņas tika ieviestas 2019. gada rudenī pēc toreiz jaunievēlētā Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas.
- gada rudenī Saeima pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas vairāk nekā sešas reizes palielināja valsts budžeta piešķīrumu partijām. Uz šo atbalstu var pretendēt partijas, kas vēlēšanās saņēmušas vismaz 2% vēlētāju balsu.
Šī reforma bija viena no prioritātēm, ko tā paša gada vasarā ievēlētais Valsts prezidents Egils Levits izvirzīja jau pēc stāšanās amatā. Ideja bija mazināt partiju atkarību no privātiem ziedotājiem un veicināt caurskatāmāku politisko finansēšanas sistēmu.
Kāpēc tas svarīgs tagad
Kopš šo izmaiņu pieņemšanas pagājuši septiņi gadi, un valsts finansējums partijām šajā laikā ir bijis ievērojami lielāks nekā iepriekš. Tas rada jautājumu, vai šāds atbalsta apjoms tiks saglabāts arī turpmāk, jo īpaši gaidāmo vēlēšanu kontekstā, kad vēlētājiem ir svarīgi zināt, kā tiek finansētas partijas, par kurām viņi lemj balsot.
Valsts finansējuma pieaugums pēdējos gados ir mainījis partiju darbības ekonomiku, ļaujot tām mazāk paļauties uz privātiem ziedojumiem un biedru naudām. Vienlaikus sabiedrībā periodiski tiek diskutēts par to, vai šāds finansējuma apjoms ir samērīgs un vai tas sasniedz sākotnējo mērķi – stiprināt demokrātisko procesu un mazināt korupcijas riskus politikā.
