Partiju priekšvēlēšanu programmās vērojami finanšu nesegti solījumi

Pirms 15. Saeimas vēlēšanām iesniegtajās partiju programmās ir daudz solījumu, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, taču bieži vien nav norādīts, kā šīs ieceres finansēt. To liecina aģentūras LETA veiktā partiju priekšvēlēšanu programmu analīze.

Salīdzinot ar 2022. gada vēlēšanām, šogad partijas vairāk koncentrējas uz ilgtermiņa budžeta saistībām, nevis īstermiņa krīzes atbalstu. Piemēram, 2022. gadā dominēja energoresursu cenu un drošības jautājumi, bet tagad redzami solījumi par veselības aprūpi, aizsardzību, nodokļiem un pensijām.

Finanšu ministrija prognozē, ka 2026. gadā budžeta deficīts sasniegs 3,3% no IKP, bet aizsardzības izdevumi – 4,9% no IKP. Daudzas partijas sola aizsardzības finansējumu virs 5% no IKP, kas jau daļēji sakrīt ar esošo politiku.

Zaļo un zemnieku savienība sola veselībai novirzīt 6% no IKP, augstākajai izglītībai 2%, minimālo algu 1250 eiro un vidējo pensiju 1000 eiro. “Jaunā vienotība” sola līdzīgus mērķus, tostarp investīcijas virs 30% no IKP un 3,5% IKP pieaugumu. Nacionālā apvienība fokusējas uz drošību un demogrāfiju, piedāvājot 15 000 eiro grantu hipotekārā kredīta dzēšanai par katru bērnu.

“Latvija pirmajā vietā” sola nodokļu samazinājumu, tostarp 10% uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN līdz 10%, kā arī 10 miljardu eiro infrastruktūras projektus. “Stabilitātei!” vēlas bezdeficīta budžetu, bet “Progresīvie” – lielākus pabalstus un pensijas. Vairākas partijas sola nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim.

Kopumā programmās trūkst detalizētu aprēķinu, kā šos solījumus finansēt, un vairāki no tiem varētu radīt papildu spiedienu uz valsts budžetu.