Pārvēlēta airBaltic padome; uzņēmumam 2026. gadā varētu būt nepieciešama papildu naudas injekcija
Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic padomē uz nākamajiem trim gadiem pārvēlēti Andrejs Martinovs, Jurģis Sedlenieks un Ruta Amtmane. Vienlaikus uzņēmuma gada pārskatā norādīts, ka 2026. gadā varētu būt nepieciešama papildu finansējuma piesaiste 100–150 miljonu eiro apmērā.
/nginx/o/2026/06/30/17749612t1h96bd.jpg)
Padomes sastāvs
- gada 30. jūnijā airBaltic padomes sēdē par priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Andrejs Martinovs, bet par viņa vietnieku – Jurģis Sedlenieks. Ruta Amtmane saglabā padomes locekles amatu. Visi trīs jau iepriekš darbojās padomē.
Martinovs atbildīgs par finanšu jautājumiem un auditu, uzņēmumu vadību un iesaistīto pušu pārvaldību. Viņam ir teju 30 gadu pieredze aktīvu pārvaldībā, pensiju fondos un privātā kapitāla investīcijās. Šobrīd viņš vada arī IPAS INVL Asset Management. Sedleniekam ir pieredze aviācijas nozarē un stratēģijas jomā, tostarp iepriekšējie amati Nordic Aviation Group un Smartlynx Airlines. Amtmane specializējas korporatīvajā pārvaldībā, risku vadībā un iekšējā kontrolē, un viņai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze banku un finanšu sektorā.
Atlases process
Atklātais konkurss uz padomes locekļu amatiem tika izsludināts 2026. gada 21. janvārī. Kopumā tika saņemti 44 pieteikumi no 31 kandidāta. Atlasē un vērtēšanā piedalījās personāla atlases kompānija WorkingDay Latvia. Padomē turpina darboties arī Lars Tūsens un Aleksandrs Feierzengers.
Finanšu rādītāji
airBaltic koncerna apgrozījums 2025. gadā pieauga par 4,2%, sasniedzot 779,344 miljonus eiro. Zaudējumi samazinājās 2,7 reizes līdz 44,337 miljoniem eiro. Pārvadāto pasažieru skaits palielinājās par 1% līdz 5,2 miljoniem.
Kopš 2025. gada vasaras par airBaltic akcionāru kļuvusi Lufthansa, kurai pieder 10% akciju. Latvijas valstij joprojām ir 88,37%, bet Larsa Tūsena uzņēmumam Aircraft Leasing 1 – 1,62%.
IPO apturēšana un nepieciešamība pēc papildu finansējuma
airBaltic ir apturējusi plānus par sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 2026. gadā to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu. Gada pārskatā teikts, ka, neraugoties uz operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumiem, 2026. gadā uzņēmumam būs negatīva brīvā naudas plūsma. Tiek prognozēts, ka 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
