Pasaulē dzirdamā noslēpumainā dūkoņa beidzot varētu būt izskaidrota
Pētnieki, iespējams, atraduši skaidrojumu fenomenam, ko dēvē par Dūkoņu – zemas frekvences skaņai, ko dzird tikai neliela daļa cilvēku. Zinātnieki uzskata, ka vairumā gadījumu tas nav ārējs troksnis, bet gan zemas frekvences troksnis ausīs jeb tintīts.
Fenomena izcelsme
Noslēpumainā zemas frekvences dūkoņa, ko jūt tikai 2-4 procenti pasaules iedzīvotāju, pirmo reizi plašāku uzmanību ieguva 20. gadsimta 70. gados Anglijas pilsētā Bristolē. Vietējais laikraksts Bristol Evening Post saņēma daudzas vēstules no iedzīvotājiem, kuri ziņoja par neizskaidrojamu troksni. Lai gan sākotnēji tika minēti rūpnieciskie ventilatori, troksnis turpinājās arī pēc to izslēgšanas. Līdzīgas atskaņes vēlāk parādījās citviet Apvienotajā Karalistē, ASV, Kanādā, Austrālijā un Eiropā. 2012. gadā tika izveidota interaktīvā Pasaules dūkoņas karte un datubāze, lai apkopotu ziņojumus no visām pasaules malām.
Iespējamie cēloņi: ārējie vai iekšējie?
Pētnieki pārbaudīja vairākas hipotēzes. Viena no tām paredzēja, ka dūkoņu rada ārēji avoti, piemēram, rūpniecība, infrastruktūra vai dabas procesi, kas izstaro zemas frekvences skaņas. Tomēr, tā kā šīm skaņām ir gari viļņu garumi, to avotu ir ārkārtīgi grūti lokalizēt. Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes (NTNU) profesors Markuss Dreksls un viņa komanda pētīja 28 cilvēkus Vācijā, kuri ziņoja par neizskaidrojamu dūkoņu. Lielākajai daļai dalībnieku nebija neparasti laba dzirde zemās frekvencēs – tikai diviem tā bija nedaudz labāka par vidējo.
Dzirdes sistēmas iekšējie trokšņi
Iekšējā ausī esošais gliemežnīca dabiski rada vājas skaņas dažādās frekvencēs, ko sauc par otoakustiskām emisijām. Lielākā daļa cilvēku tās nedzird, bet daži spēj uztvert šīs iekšējās skaņas. Tomēr Dreksla pētījumā šī hipotēze neapstiprinājās – dalībniekiem nebija novērojamas šādas emisijas zemās frekvencēs. Tāpēc zinātnieki secina, ka lielākajai daļai cilvēku dūkoņa ir zemas frekvences tintīts jeb subjektīva skaņas uztvere bez ārēja avota. Tikai nelielai daļai cilvēku varētu būt patiesi paaugstināta jutība pret zemas frekvences skaņām.
Nepieciešams vairāk pētījumu
Dreksls atzīmē, ka dzirdes sistēmas izpēte līdz šim galvenokārt koncentrējusies uz augstākām frekvencēm. Lai adekvāti novērtētu zemas frekvences skaņu un infraskaņu ietekmi, jāiegūst dziļāka izpratne par to, kā sensorās sistēmas šīs skaņas apstrādā.
