Pasaule joprojām neizpilda dabas aizsardzības solījumus: neviens mērķis nav sasniegts
Gandrīz četrus gadus pēc 2022. gada Monreālas vienošanās par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu neviens no mērķiem nav pilnībā sasniegts. Eksperti brīdina, ka pašreizējā tempā lielākā daļa solījumu līdz 2030. gadam netiks izpildīta.
Pasaules valstis joprojām atpaliek no dabas aizsardzības mērķiem, par kuriem tās vienojās 2022. gadā Kanādas pilsētā Monreālā. Kā vēsta britu laikraksts "The Guardian", neviens no šīs vienošanās mērķiem pagaidām nav pilnībā sasniegts, un eksperti uzskata, ka līdz 2030. gadam, visticamāk, netiks izpildīta lielākā daļa solījumu. Tas nozīmē, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās var turpināties.
Ko valstis solīja
Monreālas plāns paredz līdz 2030. gadam aizsargāt vismaz 30 % planētas sauszemes un jūras teritoriju, atjaunot būtisku daļu degradēto ekosistēmu un pārskatīt videi kaitīgās subsīdijas vismaz 500 miljardu ASV dolāru apmērā, pakāpeniski no tām atsakoties. Izdevums norāda, ka kopš ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencijas izveides 1992. gadā pasaule nav sasniegusi nevienu no iepriekš noteiktajiem globālajiem dabas aizsardzības mērķiem.
Dabas stāvoklis un šķēršļi
Zinātnieki brīdina, ka izmiršana draud aptuveni miljonam sugu. Kā piemērs minēts šā gada augusts, kad Anglijā, Vensumas upē, atrada vairāk nekā 3000 beigtu zivju. Tiek uzskatīts, ka tās gāja bojā piesārņojuma dēļ, kas pēc spēcīgām lietavām nonāca upē, kad karstuma dēļ ūdenī jau bija mazāk skābekļa.
Vienu no problēmām veido nepietiekams finansējums: vairākas valstis pēdējos gados samazinājušas atbalstu starptautiskiem dabas projektiem, lai gan bija apņēmušās to palielināt. Lielbritānija pašreizējā tempā līdz desmitgades beigām varētu sasniegt tikai trīs no 23 mērķiem. Īstenošanu bremzē arī politiski strīdi; Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regula tika pieņemta pēc ilgām diskusijām un sākotnējo prasību mīkstināšanas.
Oktobra konference Erevānā
Armēnijas galvaspilsētā Erevānā notiekošajā ANO bioloģiskās daudzveidības konferencē COP17 valstis vērtē paveikto un meklē veidus, kā paātrināt darbu. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs norādījis, ka ar labiem nodomiem nepietiek, un kritizējis fosilā kurināmā subsidēšanu.
Eksperti min arī pozitīvus piemērus: vairākas valstis paplašinājušas aizsargājamās teritorijas, Franču Polinēzijā izveidoti plaši jūras aizsardzības apgabali, bet Kazahstānā notiek savvaļas dabas atjaunošanas projekti, tostarp Kaspijas tīģeru populācijas atjaunošana. Tomēr, kā uzsver "The Guardian" aptaujātie speciālisti, galvenā problēma nav jaunu mērķu trūkums, bet nespēja solījumus pārvērst rīcībā.
