Pasaules dabas fonds: savvaļas dzīvnieku populācijas 52 gados sarukušas vidēji par 73%
Jaunākais Dzīvās planētas ziņojums liecina, ka savvaļas dzīvnieku populācijas kopš 1970. gada sarukušas vidēji par 73%. Vienlaikus atsevišķu sugu, tostarp tīģeru un zaļo jūras bruņurupuču, atjaunošanās rāda, ka mērķtiecīgi aizsardzības pasākumi dod rezultātu.
Savvaļas dzīvnieku populācijas 52 gados sarukušas vidēji par 73%, secināts Pasaules dabas fonda Dzīvās planētas ziņojumā. Par to aģentūru LETA informēja fonda komunikācijas vadītāja Anda Boluža.
Indeksu sagatavo Londonas Zooloģijas biedrība. Tajā ietvertas 5790 mugurkaulnieku sugas un 35 803 populācijas, par kurām dati ilgākā laikā vākti monitoringa vietās visā pasaulē. Lai gan kopējā tendence ir negatīva, lielai daļai populāciju stāvoklis ir uzlabojies vai stabilizējies.
Kur samazinājums lielākais
Visstraujāk populācijas sarukušas Latīņamerikā un Karību jūras reģionā (95%) un Āfrikā (80%), bet Eiropā un Centrālāzijā – par 23%. Pēc ekosistēmu veida vislielākais zudums konstatēts saldūdeņos (85%), tad sauszemē (69%) un jūrā (59%).
Visbiežākais apdraudējums ir dzīvotņu zaudēšana vai pasliktināšanās. Sugas ietekmē arī intensīva resursu izmantošana, klimata pārmaiņas, piesārņojums, invazīvās sugas un slimības. Ziņojums šos cēloņus sasaista ar enerģētikas, pārtikas ražošanas un finanšu nozari: lauksaimniecībai tiek iznīcinātas dzīvotnes, fosilā kurināmā izmantošana paātrina klimata pārmaiņas, bet finanšu sektors novirza līdzekļus videi kaitīgām nozarēm.
Pozitīvi piemēri
Ziņojumā uzsvērti arī atjaunošanās gadījumi. Savvaļas tīģeru skaits no 2010. līdz 2025. gadam pieaudzis par vairāk nekā 70% – no 3200 līdz aptuveni 5700. Zilspuru tunču populācijas atjaunojušās, pateicoties ilgtspējīgai zvejai, stingrākām kvotām un monitoringam. Dažās Āfrikas dienvidu daļās pieaug ziloņu skaits, jo valstis ieviesušas regulējumu, kas iesaista vietējās kopienas. Zaļie jūras bruņurupuči 2025. gadā kļuva par pirmajiem jūras bruņurupučiem, kas izņemti no apdraudēto sugu saraksta Sarkanajā grāmatā pēc 50 gadu darba 80 valstīs.
Nepieciešami sistēmiski risinājumi
Ziņojumā norādīts, ka ar dabas aizsardzību vien nepietiek; jāsasniedz pozitīvi lūzuma punkti enerģētikā, pārtikā un finansēs. Saules enerģija vairumā valstu jau ir lētākais jaunais elektrības avots, taču progress ir nevienmērīgs.
Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis uzsvēra, ka Latvijā dabas stāvokli vēl var saglabāt vai uzlabot ar relatīvi vienkāršākiem risinājumiem nekā daudzviet citur pasaulē.
