Pasaules kauss 2026: Kādas ir papildlaika un soda sitienu sērijas noteikumi?
Pēc dramatiskām soda sitienu sērijām Marokas un Nīderlandes, kā arī Paragvajas un Vācijas spēlēs, skaidrojam papildlaika un soda sitienu noteikumus Pasaules kausā.
Pirmdien notikušajās Pasaules kausa izslēgšanas spēlēs divi mači noslēdzās ar dramatiskiem soda sitieniem pēc 1-1 neizšķirta pamatlaikā. Vācijas un Paragvajas spēlē Vācijas gūtie vārti tika atcelti pēc video atkārtojuma, un Paragvaja uzvarēja soda sitienos ar 4-3, sagādājot Vācijai pirmo zaudējumu soda sitienos Pasaules kausa vēsturē. Savukārt Maroka izlīdzināja spēli pēdējās minūtēs un pēc tam uzvarēja Nīderlandi ar 3-2 soda sitienos.
Ja 90 minūšu pamatlaiks noslēdzas neizšķirti, tiek piešķirts papildlaiks – 30 minūtes, sadalītas divos 15 minūšu puslaikos, starp kuriem komandas mainās laukuma pusēm. Ja arī pēc papildlaika rezultāts ir neizšķirts, notiek soda sitienu sērija.
Soda sitienu sērijā tiesnesis ar monētas mešanu nosaka, kuros vārtos tiks izpildīti sitieni, un pēc tam – kura komanda sāk. Katra komanda izvēlas piecus spēlētājus, kas izpilda pirmos piecus sitienus, mainoties pa vienam: A komanda, tad B komanda utt. Soda sitienus drīkst izpildīt tikai tie spēlētāji, kuri atradās laukumā pēc papildlaika beigām, ieskaitot vārtsargu. Ja pēc pieciem sitieniem joprojām ir neizšķirts, sākas pēkšņās nāves kārta – katra komanda izpilda pa vienam sitienam, un sērija beidzas, kad viena komanda gūst vārtus un otra netrāpa. Vārtsargam jāpaliek uz vārtu līnijas līdz sitiena brīdim, drīkst kustēties uz sāniem, bet ne uz priekšu.
Starp slavenākajām soda sitienu sērijām ir 1994. gada fināls, kur Brazīlija uzvarēja Itāliju; 1990. gada pusfināli, kur Rietumvācija un Argentīna uzvarēja ar 4-3; 2006. gada fināls (Itālija uzvarēja Franciju); 2014. gada astotdaļfināls (Brazīlija pret Čīli) un 2018. gada spēles, kur Horvātija divreiz uzvarēja soda sitienos.
