Pasaules upēm draud izsīkums: smilšu ieguve betonam pārsniedz dabas atjaunošanās spējas
Jauns zinātnisks pārskats liecina, ka smilts un grants ieguve betona ražošanai pasaulē kopš 2000. gada vairāk nekā divkāršojusies, radot nopietnu apdraudējumu upju ekosistēmām.
Zinātnieki brīdina, ka pieaugošais betona pieprasījums liek no pasaules upēm iegūt smiltis un granti daudz straujāk, nekā daba spēj atjaunot to krājumus. Par to vēsta portāls Novaator, atsaucoties uz jaunu pētnieku metaanalīzi.
Pētnieku grupa no Singapūras, Lielbritānijas, ASV un vairākām citām valstīm izvērtēja 411 zinātniskus darbus, kas publicēti kopš 1974. gada, lai noskaidrotu upju smilšu ieguves apmērus un sekas visā pasaulē. Analīze parāda, ka globālo pieprasījumu pēc būvniecības smiltīm galvenokārt dzenā strauji augošās Āzijas un Āfrikas valstis.
Ja 2000. gadā betona ražošanai pasaulē izmantoja nedaudz mazāk par 12 miljardiem tonnu smilšu un grants, tad līdz 2024. gadam šis apjoms pieaudzis līdz vairāk nekā 28 miljardiem tonnu.
Sekas upju ekosistēmām
Nekontrolēta ieguve padziļina upju gultnes un izraisa krastu sabrukumu, kas savukārt pazemina gruntsūdens līmeni un pasliktina ūdens kvalitāti. Padziļināšanas darbi maina ūdens hidrodinamiku un izjauc dabisko līdzsvaru — piemēram, piekrastes deltās sāļais jūras ūdens pa padziļināto gultni var iespiesties daudz tālāk sauszemē.
Turklāt ieguves vietās upju gultnē paliek dziļi bedrāji, kas padara gultni nelīdzenu un veicina virpuļu veidošanos, tāpēc straumes nestais nogulumu materiāls vairs nespēj dabiski aizpildīt šos padziļinājumus.
Zinātnieku ieteikumi
Pētnieki uzsver, ka ilgtspējīgākas nākotnes un upju saglabāšanas labad valstīm jārod prātīgāki būvniecības risinājumi, tostarp plašāk jāizmanto pārstrādāti vai mākslīgi materiāli. Tāpat nepieciešama skaidra politika, kas atļautos ieguves apjomus sasaistītu ar upju faktisko spēju atjaunot savus krājumus. Pētījums publicēts žurnālā Reviews of Geophysics.
