Pašvaldības atspēko Valsts kontroles kritiku par īpašumu uzskaiti; dronu draudi pierobežā mazina pircēju interesi

Valsts kontroles revīzija norādījusi, ka Latvijas pašvaldībām nav pilnīgas informācijas par visiem tiem piederošajiem īpašumiem, turklāt tikai aptuveni puse no vairāk nekā 200 000 īpašumu ir nostiprināti zemesgrāmatā. Pašvaldības šo vērtējumu atspēko, uzsverot, ka situācija nav tik dramatiska, kā secināts.

Rēzeknes novada izpilddirektore Ērika Teirumnieka norāda, ka visi īpašumi ir uzskaitīti, bet reģistrācija zemesgrāmatā bieži tiek atlikta līdz brīdim, kad plānota atsavināšana. Līdzīga prakse ir arī Krāslavas novadā, kur izpilddirektors Viktors Aišpurs atzīmē, ka pierobežā pircēju interesi būtiski samazinājis dronu apdraudējums – nav garantijas, ka pēc reģistrācijas īpašumu izdosies pārdot.

Vairāki novadi norāda uz nepabeigto zemes reformu kā būtisku šķērsli. Rēzeknes novadā ir gandrīz tūkstotis zemes nomas līgumu ar cilvēkiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, bet trūkst līdzekļu zemes izpirkšanai. Augšdaugavas novadā šādu līgumu ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis. Novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts uzsver, ka atbildība par situāciju gulstas arī uz Finanšu un Tieslietu ministrijām, kas nav veikušas nepieciešamās likumdošanas izmaiņas.

Revīzijā kritizēta arī īpašumu izsole – Gulbenes novadā mutiskās izsoles ne vienmēr nodrošina augstāko cenu. Pašvaldība skaidro, ka šāda kārtība ļauj piedalīties senioriem, kuri nelieto internetu, un visi īpašumi pirms pārdošanas tiek profesionāli novērtēti.

Lai gan pašvaldības ne visiem secinājumiem piekrīt, tās atzīst, ka revīzija palīdzējusi identificēt trūkumus, kurus iespējams novērst. Tomēr daļu problēmu bez valsts iesaistes atrisināt neizdosies.