Pāvests Leons XIV dodas četru dienu vizītē uz Franciju, Parīzē gaidāmi simtiem tūkstošu ticīgo
Pāvests Leons XIV piektdien sāk četru dienu vizīti Francijā, kuras kulminācija būs sestdienas dievkalpojums Parīzē, kur pulcēsies aptuveni 600 000 cilvēku. Vizīte atklāj pieaugošu interesi par reliģiju Francijā, kur regulāro dievlūdzēju skaits gadu desmitiem sarucis.

Pāvests Leons XIV piektdien uzsāk četru dienu vizīti Francijā, kuras augstākais punkts būs sestdien Parīzē notiekošs dievkalpojums, kurā piedalīsies vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Konkordijas laukumā uzcelts altāris, un liela teritorija ap Elizejas laukiem tiks slēgta policijai — tur sagaidāmi aptuveni 600 000 katoļticīgo, kas pulcēsies līdz pat Triumfa arkai.
Lielas ļaužu masas gaidāmas arī citos vizītes posmos. Baznīca šo interesi skaidro ar augošu garīgo izsalkumu Francijā un citviet Eiropā.
Politiskā programma
Prezidents Emanuels Makrons pāvestu sagaidīs Orlī lidostā piektdienas rītā un tiksies ar viņu Elizejas pilī, lai pārrunātu ģeopolitiskus jautājumus un mākslīgo intelektu. Kopā ar pāvestu viņš uzstāsies arī ar runu Mecā. Tomēr pats Makrons nepiedalīsies nevienā no pāvesta dievkalpojumiem, ievērojot Francijas striktu baznīcas un valsts nošķiršanu — viņa vietā Elizejas laukumu dievkalpojumā apmeklēs viņa sieva Brižita un premjerministrs Sebastjens Lekornī, kā arī vairāki 2027. gada prezidenta amata kandidāti, tostarp Marina Lepēna, Edvārs Filips, Gabriels Atals un Brino Retailo.
Avoti norādīja uz zināmu spriedzi starp Makronu un Vatikāna delegāciju sarīkojuma organizēšanā, taču Elizejas pils to noraidīja, skaidrojot, ka viesojošamies valsts vadītājiem parasti tiek piedāvāti ceremoniāli pasākumi, kurus ne vienmēr sagaida, ka tie tiks pieņemti. Pāvests savukārt noraidīja Makrona ideju tikties ar amatniekiem, kas palīdzēja atjaunot ugunsgrēkā cietušo Dievmātes katedrāli, jo grafiks bijis pārāk blīvs.
Plašs maršruts
Piektdien pāvests ar popemobili dosies cauri ļaužu pūlim uz Dievmātes katedrāli, bet vakarā Senī pie Parīzes tiksies ar 80 000 jauniešu. Svētdien Lurdas svētvietā Pireneju kalnos dievkalpojumu apmeklēt pieteikušies 150 000 cilvēku. Pirmdien pāvests dosies uz Mecu, lai godinātu Eiropas Savienības dibinātāju Robēru Šūmanu, kurš šobrīd ir kandidāts beatifikācijai. Parīzē pāvests tiksies arī ar migrantiem, bet Lurdā — ar katoļu garīdznieku seksuālās vardarbības upuriem.
Leons XIV, dzimis Čikāgā 1955. gadā ar vārdu Roberts Prevo, ir mantojis franču izcelsmes uzvārdu no savas vecmāmiņas, kas dzimusi Havrā. Lai gan mūsdienu Francijā regulāro dievlūdzēju skaits kopš 1960. gada sarucis no 35% līdz mazāk nekā 5%, pēdējos gados novērota pieaugoša interese par reliģiju — 2025. gadā pieaugušo kristību skaits sasniedzis 10 000, vairāk nekā divkāršojoties piecu gadu laikā.

/nginx/o/2026/09/24/17935689t1hd8a6.jpg)
