Pāvests Leons XIV turpina ceļojumu pa Dienvidameriku, veselības iestādes uztraucas par masaliņām
Pāvests Leons XIV sestdien Peru ziemeļos svin sv. misi, turpinot Dienvidamerikas apmeklējumu. Lielie pūļi radījuši bažas veselības iestādēs, jo reģionā strauji pieaudzis masalu gadījumu skaits.

71 gadu vecais pāvests Leons XIV sestdien Peru ziemeļos, Santakrusdesukabambā, notur sv. misi, turpinot ceļojumu pa Dienvidameriku. Pēc brauciena ar helikopteru no Čiklajo gaisa bāzes viņš vakarā atgriežas pie Svētā Toribio de Mogroveho svētnīcas, lai tiktos ar katoļu kopienu. Tūkstošiem cilvēku vēlas redzēt pontifiku, taču šādi masveida pasākumi Latīņamerikas veselības iestādēm rada bažas, jo reģionā šogad ir strauji palielinies masalu gadījumu skaits.
Atgriešanās Čiklajo
Piektdien pāvests atgriezās Čiklajo, pilsētā, kuru viņš dēvē par savām mīļajām mājām. Čikāgā dzimušais Leons agrāk strādāja Peru kā misionārs un vēlāk bīskaps, un viņam ir Peru pilsonība. Brīvdabas misē pulcējās aptuveni 500 000 cilvēku. Pāvests teica: "Cik prieks atgriezties Čiklajo!" Viņš pateicās par cilvēku atbalstu un lūgšanām, īpaši par savu veselību "šajā pārbaudījuma laikā", ko ar Dieva palīdzību pārvarot.
Masalu draudi
No janvāra līdz oktobra beigām 17 Amerikas valstīs un teritorijās apstiprināti 57 666 masalu gadījumi, gandrīz piecas reizes vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Ziņots vismaz par 81 nāves gadījumu. Pan-Amerikas veselības organizācija (PAHO) pirms vizītes masalu risku sabiedrības veselībai, ņemot vērā gaidāmos reliģiskos masu pasākumus, novērtēja kā "ļoti augstu". Galvenais iemesls ir zems vakcinācijas līmenis dažās valstīs, īpaši Argentīnā un Peru. PAHO imunizācijas vadītājs Daniels Salass Peraza norādīja, ka bērni neapmeklē skolu un nonāk slimnīcās, un situāciju nosauca par "ļoti sarežģītu".
Masalas ir ļoti lipīga gaisa pilienu slimība, kas var izraisīt smagas komplikācijas un būt letāla. Pasaules Veselības organizācija iesaka bērniem veikt divas vakcīnas devas. Lai kopienā apturētu izplatīšanos, jābūt pilnībā vakcinētiem vismaz 95% iedzīvotāju. Saskaņā ar PVO 2025. gada datiem šo slieksni sasniegusi tikai Urugvaja. Peru pirmo devu saņēmuši 90%, otro 82%, Argentīnā — attiecīgi 84% un 55%.
Peru šogad reģistrējusi gandrīz 3000 gadījumu, kas ir ceturtais augstākais rādītājs Amerikās aiz Gvatemalas, Meksikas un ASV. Piecās pāvesta maršrutā iekļautajās pilsētās — Limā, Čiklajo, Kahamarkā, Kusko un Pukalpā — atklātas 170 infekcijas. Peru iestādes pastiprinājušas vakcināciju, un līdz septembra beigām kopš aprīļa ievadīti 1,2 miljoni devu.
Argentīnā iestādes oktobra beigās brīdināja par veselības riskiem, jo Buenosairesas provincē gaidīti līdz četriem miljoniem cilvēku. Eksperti norāda arī uz valdības veselības budžeta samazinājumiem. Urugvaja līdz 29. novembrim pastiprinājusi epidemioloģisko uzraudzību visā valstī.


