Pazudušas divas laivas ar vairāk nekā 500 rohindziem

Divas laivas ar aptuveni 530 rohindzu patvēruma meklētājiem 29. jūnijā atstāja Mjanmas Rakhinas štatu, un kopš tā laika par tām nav saņemta nekāda informācija. Pastāv liela varbūtība, ka abas laivas apgāzušās, jo ir sākusies musonu sezona, jūra ir nelīdzena, un laivas – parasti veci zvejas kuģi, pārveidoti, lai pārvadātu pēc iespējas vairāk cilvēku – ir gandrīz nespējīgi kuģot ar neuzticamiem dzinējiem. Puse no pasažieriem varētu būt bijušas sievietes un bērni.

Kriss Lēva, kas vada Arakanas projektu, mēģinājis noskaidrot, kas varēja notikt ar abām laivām. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, jo viņai vairs nav kontaktu Sittvē vai Sin Tet Mau – Arakanas armijas kontrolētajā ciematā, no kura laivas devās ceļā. Tomēr, izmantojot vairākus citus kontaktus un informācijas fragmentus, viņa ir pārliecināta, ka abas laivas izbraukušas 29. jūnijā. Paredzams, ka tās devās uz Mjanmas dienvidu krastu, kur tās būtu izkraujušas cilvēkus mazākās laivās, lai nogādātu tos krastā. No turienes viņi tiktu transportēti pa sauszemi cauri bēgļu nometnēm mežā, caur Taizemi līdz Malaizijas robežai.

Parasti ģimenes sagaida ziņas no ceļotājiem nedēļas vai desmit dienu laikā. Trīs nedēļas pēc izbraukšanas joprojām nav nekādu ziņu. Bangladešas varasiestādes ir izcēlušas vienas sievietes ķermeni, kuru izskalojusi jūra. Zvejnieki, kas strādā starp Iravadi deltu un Monas štata piekrasti, deviņas dienas vēlāk atrada vēl vairākus ķermeņus. Lēva uzskata, ka tas liecina par laivu apgāšanos – viena dažas stundas pēc izbraukšanas, otra pēc vairākām dienām.

Vairāk nekā miljons rohindzu dzīvo pārpildītās nometnēs Bangladešas dienvidos, kur trūkst palīdzības, ir gandrīz nav darba un darbojas organizētās noziedzības grupējumi. Viņiem nav atļauts pamest nometnes. Aplēsts, ka Rakhinas štatā palikuši 600 000 rohindzu, no kuriem ceturtā daļa ir ieslodzīti nožēlojamos iekšēji pārvietoto personu nometnēs, bet pārējie dzīvo nedrošās kopienās, kas nonākušas starp karotājiem. Militārā hunta viņus piespiedu kārtā iesauc armijā, bet Arakanas armija, kas apgalvo, ka pārstāv etniskos rakhinus, neuzticas rohindziem un tiek apsūdzēta nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos pret viņiem.

Šādu apstākļu dēļ rohindzu vienīgā cerība ir izkļūt uz citu valsti. 200 000 rohindzu jau dzīvo Malaizijā, padarot to par pievilcīgāko galamērķi. Tas radījis ienesīgu biznesu cilvēku kontrabandistiem, kuriem tagad ir tīkli Bangladešā, Mjanmā, Taizemē, Malaizijā un Indonēzijā. Par katru cilvēku kontrabandisti iekasē no 2000 līdz 4000 ASV dolāru. Tie, kuru ģimenes nespēj samaksāt, tiek aizturēti un sisti.

Apvienoto Nāciju Organizācija ir aicinājusi izveidot drošākus ceļus rohindzu izceļošanai, taču neviena reģiona valsts nevēlas viņus uzņemt, un neviena valdība līdz šim nav bijusi gatava atvieglot viņu ceļojumus.