Pēc 2027. gada jaunajam lauksaimniekam varētu piešķirt atbalstu līdz 300 tūkstošiem eiro
Eiropas Savienības jaunās kopējās lauksaimniecības politikas projekts ļautu dalībvalstīm jaunajam lauksaimniekam piešķirt atbalstu līdz 300 000 eiro, taču tas ir kopējais limits dažādiem atbalsta veidiem, nevis vienreizēja prēmija. Polijā nosacījumi un summa vēl nav noteikti.
Eiropas Savienības jaunās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) projektā laikposmam pēc 2027. gada paredzēta iespēja dalībvalstīm atbalstīt jaunos lauksaimniekus ar summu līdz 300 000 eiro. Mērķis ir mudināt jauniešus pārņemt ģimenes saimniecības, jo ES pieaug problēma ar saimniecību pēctečiem un arvien mazāk jauniešu vēlas palikt laukos. Polijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijas (MRiRW) pārstāvis skaidro, ka konkrētie noteikumi un prēmijas apmērs Polijā vēl nav izlemti.
Limits, nevis vienreizēja izmaksa
Kā tīmekļseminārā pastāstīja ministrijas pārstāvis dr. inž. Bogdans Pomianeks, 300 000 eiro ir augšējā robeža, kas aptver dažādus atbalsta veidus, nevis solījums par vienreizēju prēmiju šādā apmērā. Starp iespējamiem instrumentiem minētas prēmijas, investīciju atbalsts un finanšu instrumenti. Limitā var tikt ieskaitīti arī ieguvumi no kredītatbalsta, piemēram, procentu maksājumu subsīdijas.
Kāda būs prēmija Polijā
Pašreizējā periodā Polijā jauno lauksaimnieku prēmija ir 200 000 zlotu, bet tiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu, – 300 000 zlotu. Ministrija vēl nav izlēmusi, vai šīs summas saglabās, palielinās vai mainīs. Galīgās likmes būs atkarīgas no budžeta un visas atbalsta sistēmas uzbūves.
Vai būs vajadzīga lauksaimnieciskā izglītība
ES noteikumu projekts lēmumu par to, vai jāprasa lauksaimnieciskā izglītība, atstāj dalībvalstīm. Polija vēl nav izšķīrusies, vai šo prasību atcels. Sarunās ar lauksaimniekiem izskan viedokļi par kvalifikācijas prasības saglabāšanu. Iespējams risinājums varētu būt arī periodiski kursi vai apmācības kompetences pilnveidei.
Svarīga ir palikšana nozarē
Ministrija vērtē ne tikai atbalsta apmēru, bet arī tā efektivitāti un grūtības, kas rodas, izpildot biznesa plānus, starpposma mērķus un saistības. Pēc Pomianeka teiktā, mērķim jābūt nevis pašam atbalsta saņemšanas faktam, bet jauniešu ilgtermiņa saistīšanai ar lauksaimniecību. Ministrija apsver arī iespēju prēmijas saņēmējiem piešķirt priekšrocības investīcijās, piemēram, augstāku līdzfinansējuma līmeni. Vēl nav skaidrs, vai prēmiju varēs apvienot ar finanšu instrumentiem un kādos apstākļos.


