Pēc arestiem par pretkara dziesmām jaunā Sanktpēterburgas ielu grupa atjauno dzīvi trimdā
Sanktpēterburgas ielu grupa Stoptime, kuras dalībnieki pēc pretkara dziesmu atskaņošanas tika vairākkārt arestēti, tagad turpina muzikālo karjeru Eiropā. Grupas vokāliste un ģitārists, kuri saderinājušies, pameta Krieviju novembrī un strādā pie albuma par cerību, mīlestību un brīvību.
Jaunā Sanktpēterburgas grupa Stoptime, kas kļuva pazīstama ar ielu koncertiem, atskaņojot pazīstamu trimdā esošu pretkara mākslinieku dziesmas, pēc vairākkārtējiem arestiem ir spiesta atjaunot savu dzīvi Eiropā. Grupas dalībnieki – vokāliste Diāna Loginova (19), kas uzstājas ar skatuves vārdu Naoko, ģitārists Aleksandrs Orlovs (23) un bundzinieks Vladislavs Ļeontjevs (19) – pagājušajā rudenī tika ievietoti cietumā tā dēvēto "karuseļarestu" ietvaros, kas izraisīja plašu atbalstu no citiem ielu mūziķiem, kuri arī tika sodīti. Novembrī Loginova un Orlovs, kuri tagad ir saderināti, pameta Krieviju, savukārt Ļeontjevs izstājās no grupas un palika valstī.
Intervijā laikrakstam The Moscow Times mūziķi stāsta par savu pašreizējo dzīvi trimdā. Viņi aktīvi strādā pie albuma, kas tiek veidots par cerību, mīlestību un brīvību. Daļa dziesmu tika sarakstītas vēl Krievijā, bet citas – jau trimdā. Orlovs atzīmē, ka viena dziesma ir uzrakstīta ukraiņu valodā, kas ir solis pretī jaunai auditorijai starptautiskajos klausītājos. Viņi jau uzstājušies Vācijā, Norvēģijā, Lisabonā, Barselonā, Berlīnē un Parīzē, un koncerti saņēmuši siltas atsauksmes gan no krievvalodīgajiem, gan ārzemju klausītājiem, kuri nesaprata vārdus, bet reaģēja emocionāli.
Atbildot uz jautājumu par cenzūru Krievijā, Orlovs norāda, ka daudzi mūziķi valstī bija spiesti veidot divas dziesmu versijas – vienu Krievijas platformām un otru starptautiskajām. Loginova piebilst, ka ukraiņu valoda nav aizliegta, taču jebkāda valodas lietojuma vai kara pieminēšanas dēļ var rasties uzmanība. Tagad ārpus Krievijas viņi var brīvi izdot mūziku, ko augstu vērtē.
Uz jautājumu, vai viņi būtu rīkojušies citādi, zinot sekas, Loginova atbild, ka nebūtu mainījusi neko – viņa uzskata, ka šīs dziesmas pauž gaismu un cerību. Orlovs gan pieļauj, ka viņi būtu bijuši piesardzīgāki, izvēloties dziesmas, piemēram, "Swan Lake" vai "It Will Pass". Viņi atzīst, ka visgrūtāk ir būt šķirtiem no ģimenes un draugiem, taču cer, ka ar laiku atradīs veidu, kā pārvarēt šo attālumu.
Runājot par jauno paaudzi Krievijā, Loginova norāda, ka vecāki pusaudži karu uztver kā kaut ko neiedomājamu, savukārt jaunāki bērni ir vieglāk pakļauti propagandai. Orlovs piebilst, ka viņa draugu vidū daudzi ir sākuši apsvērt pārcelšanos uz tuvējām valstīm, piemēram, Gruziju, Armēniju vai Kazahstānu, jo jūtas ierobežoti sistēmas dēļ. Daļa draugu tomēr izvēlas palikt Krievijā, lai mēģinātu kaut ko uzlabot.
