Pēc CSDD datu noplūdes: kā pasargāt sevi no krāpniekiem

Kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) noplūduši 1,2 miljonu privātpersonu un 200 tūkstošu juridisko personu dati, tostarp informācija par pēdējo 18 gadu laikā veiktajiem maksājumiem. Kiberincidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" skaidro, kā iedzīvotājiem rīkoties pēc šī gadījuma.

Galvenais drauds

"Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns norāda, ka lielākais risks ir noplūdušo datu nonākšana krāpnieku rokās, kuri tos var izmantot, lai veidotu daudz ticamākas un konkrētai personai pielāgotas krāpšanas īsziņas, zvanus vai e-pastus.

Ieteicamie soļi

Ja "eParaksts mobile" lietotāja numurs sakrīt ar personas kodu, iestāde iesaka to nomainīt uz nejauši ģenerētu septiņciparu kombināciju, ko var izdarīt "eParaksts.lv" profilā. Kopš 2022. gada aprīļa jaunajiem lietotājiem personas kods pēc noklusējuma tiek izmantots kā lietotāja numurs.

Tā kā personas kodu izmanto autentifikācijai vairākos digitālajos pakalpojumos — ne tikai CSDD, bet arī "Latvija.gov.lv", e-veselībā, EDS —, iedzīvotāji tiek aicināti neapstiprināt e-identitātes pieprasījumus, ko paši nav uzsākuši. Krāpnieki var mēģināt izsaukt autentifikācijas mēģinājumu, cerot, ka lietotājs to apstiprinās neuzmanības dēļ. Papildu aizsardzībai tiek izmantots trīsciparu drošības kods, kas jāievada pārlūkprogrammā.

"Cert.lv" aicina būt īpaši skeptiskiem pret īsziņām, zvaniem un e-pastiem, kas šķietami nāk no CSDD vai citām iestādēm un aicina steidzami rīkoties. Šaubu gadījumā ieteicams pašiem manuāli atvērt oficiālo vietni vai lietotni, nevis izmantot saņemtajās ziņās esošās saites, kā arī pievērst uzmanību valodas un pareizrakstības kļūdām.

Kā uzzināt par savu datu noplūdi

Lai noskaidrotu, vai savi dati ir starp noplūdušajiem, iedzīvotāji var vērsties jebkurā CSDD klientu apkalpošanas centrā vai sazināties ar direkcijas datu aizsardzības speciālistu Uldi Sīpolu. Ja dati tiešām noplūduši, par to var iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā.