Pēc FRS lēmuma krītas ASV akcijas, Eiropas biržas pieaug, lēta nafta
ASV Federālo rezervju sistēmas procentlikmju paaugstinājums, kas tirgos vērtēts kā gaidītajam agresīvāks, trešdien sūtīja Volstrītas indeksus lejup, bet Eiropas biržas pieauga, jo lēja naftas cenas. Dolārs stiprinājās pret eiro un mārciņu.
ASV centrālā banka trešdien paaugstināja procentlikmes, un, lai gan pats solis bija gaidīts, tirgus dalībnieki lēmumu uztvēra kā agresīvāku, nekā prognozēts — FRS vadība signalizēja, ka šogad vēl seko vismaz viens procentlikmju kāpums. Pēc FRS vadītāja Kevina Vorša teiktā, cīņa pret inflāciju neaprobežosies ar vienu likmju paaugstinājumu vien, un šim vēstījumam ticēja arī obligāciju tirgus, kur pieauga ASV valsts parādzīmju ienesīgums. Lēmums izraisīja asu prezidenta Donalda Trampa kritiku, jo viņš iestājas par procentlikmju samazināšanu.
Akciju tirgi
Volstrītā trešdien dominēja kritums — "Dow Jones" indekss saruka par 1,2% līdz 51 461,90 punktiem, "S&P 500" zaudēja 0,5%, sasniedzot 7551,81 punktu, bet "Nasdaq Composite" samazinājās nedaudz — par mazāk nekā 0,1% līdz 25 978,42 punktiem.
Toties Eiropas biržas auga, ko veicināja krītošās naftas cenas. Londonas FTSE 100 pieauga par 0,3% līdz 10 688,47 punktiem, Parīzes CAC 40 — par 0,6% līdz 8140,59 punktiem, bet Frankfurtes DAX 30 — par 0,5% līdz 25 537,75 punktiem.
Nafta un valūtas
Naftas cenas samazinājās pēc ziņām par ASV naftas rezervju pieaugumu un signāliem, ka Saūda Arābijas naftas cauruļvads varētu drīzumā atsākt darbu. WTI jēlnafta lēja par 3,2% līdz 102,43 dolāriem par barelu, bet "Brent" — par 2,7% līdz 105,83 dolāriem par barelu. Dabasgāzes cena Nīderlandes TTF biržā samazinājās par 0,4% līdz 77,75 eiro par megavatstundu.
ASV dolārs pieauga pret galvenajām valūtām — eiro kurss saruka no 1,1544 līdz 1,1464 dolāriem, britu mārciņa — no 1,3478 līdz 1,3377 dolāriem, savukārt dolārs pret Japānas jenu pieauga no 155,10 līdz 156,37 jenām.
