Pēc PVO datiem, ugunsgrēku skaits Eiropā četru gadu laikā pieaudzis par 57%
Eiropā šovasar plosās meža ugunsgrēki, un Pasaules Veselības organizācija brīdina, ka to biežums un intensitāte pieaug klimata pārmaiņu dēļ.
Šovasar meža ugunsgrēki ir izcēlušies Francijā, Vācijā, Grieķijā, Spānijā un Portugālē, un ugunsgrēku dzēšanas laikā dzīvības zaudējuši ugunsdzēsēji Francijā un Itālijā. No gada sākuma līdz 22. jūlijam Eiropā reģistrēti 1254 ugunsgrēki, kuru rezultātā atmosfērā nonākušas vairāk nekā 8,31 miljoni tonnu CO₂.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālais birojs piektdien paziņoja, ka ugunsgrēki kļūst arvien biežāki un intensīvāki. Portugālē un Spānijā šogad reģistrēts 100% ugunsgrēku pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu 2025. gadā. Kopš 2022. gada ugunsgrēku skaits PVO Eiropas reģionā ir pieaudzis par 57%. Tikai pērn izdega aptuveni 2,2 miljoni hektāru, bet līdz 2026. gada 22. jūlijam jau bija iznīcināti 254 388 hektāri, liecina Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas dati.
PVO Eiropas reģiona direktors Hanss Anrī P. Klūge brīdina: "Klimata pārmaiņas padara pasauli siltāku, tāpēc mums jāsagatavojas biežākiem un intensīvākiem ugunsgrēkiem." Ugunsgrēki ne tikai iznīcina mājas, liek evakuēties, traucē veselības aprūpes sistēmu darbu un prasa dzīvības, bet arī kaitē cilvēku veselībai pat lielā attālumā.
"Veselības ietekme sniedzas tālu aiz liesmām," uzsver Klūge. Dūmi var ceļot simtiem kilometru, pasliktinot gaisa kvalitāti tālu no ugunsgrēka zonas. Tie satur bīstamus piesārņotājus, piemēram, PM2.5, NO2, ozonu, aromātiskos ogļūdeņražus un svinu. Ja deg mājas vai ēkas, izdalās arī toksiskas ķīmiskas vielas no elektronikas, mēbelēm, plastmasas un krāsām.
Klūge norāda, ka dūmi pasliktina sirds un elpceļu slimību gaitu un ietekmē garīgo veselību, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, bērniem, grūtniecēm un hroniski slimiem. Viņš aicina valdības nodrošināt savlaicīgus brīdinājumus par ugunsgrēkiem, laikapstākļiem un gaisa kvalitāti, kā arī skaidrus veselības ieteikumus un pieejamu primāro un neatliekamo aprūpi.
Cilvēkiem, kas dzīvo vai ceļo skartajās teritorijās, jāievēro oficiālie ieteikumi, jāatkāpjas no aktīviem ugunsgrēkiem, kad tas ir droši, jāizvairās no liekiem ceļojumiem un, ja nepieciešams atrasties ārā pie dūmiem, jāvalkā labi pieguļoša aizsargmaska.
