Pēc reformas: iedzīvotāju padomes un līdzdalības budžets kā instrumenti nomales efekta mazināšanai

2023. gada 1. janvārī spēkā stājās jaunais Pašvaldību likums, kas ieviesa vairākus sabiedrības līdzdalības instrumentus. To mērķis ir mazināt tā saukto "nomales efektu" – risku, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas iedzīvotāji lielajos novados jūtas atstumti no lēmumu pieņemšanas. Divi galvenie instrumenti ir iedzīvotāju padomes un līdzdalības budžets.

Iedzīvotāju padomes

Saskaņā ar Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētījumu, Latvijā izveidotas aptuveni 251 iedzīvotāju padome, kas darbojas 23 no 35 novadu pašvaldībām. Tomēr tikai četrās pašvaldībās – Preiļu, Siguldas, Ropažu un Ādažu novados – padomes izveidotas visās administratīvajās teritorijās.

Aptaujā, kurā piedalījās 124 padomju pārstāvji no 22 pašvaldībām, lielākā daļa norādīja, ka padomes palīdz mazināt risku, ka viņu teritorijas intereses netiek sadzirdētas. 87% respondentu bija skaidras padomes pilnvaras. Tomēr sadarbība ar pašvaldībām ir vājāka – padomes biežāk tiek informētas par ikdienas jautājumiem, bet retāk iesaistītas stratēģiskos lēmumos, piemēram, budžeta izstrādē vai attīstības plānošanā.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir padomju ilgtspēja. 41% padomju locekļu tiek raksturoti kā pasīvi, un aktivitāte samazinās līdz ar darbības ilgumu. Turklāt tikai 13% padomju pārstāvju norāda, ka iedzīvotāji pie viņiem vēršas bieži; tikai trešdaļa uzskata, ka iedzīvotāji ir informēti par padomes darbu.

Līdzdalības budžets

No 2025. gada līdzdalības budžets ir obligāts visām pašvaldībām. Šogad to ieviesa 39 no 42 pašvaldībām, kopējam finansējumam sasniedzot aptuveni 5,5 miljonus eiro, no kuriem gandrīz pusi veidoja Rīgas budžets. Vairākas pašvaldības piešķīra vairāk nekā likumā noteiktais minimums.

Tomēr iedzīvotāju aktivitāte ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Līvānu novadā iesniegti tikai trīs projekti, bet Aizkraukles novadā – 40. Vidēji uz 10 000 iedzīvotāju tika iesniegti 3,9 projekti. No 658 iesniegtajām idejām 78% (513) nonāca līdz balsojumam, bet pārējās atbira, jo neatbilda pašvaldību nolikumiem. Arī balsošanas aktivitāte svārstījās – dažviet tā bija plaša, citviet neliela.

Nākotnes uzdevumi

Pētījums uzsver, ka pirmā gada dati ir tikai sākums. Lai instrumenti darbotos efektīvi, nepieciešama kvalitatīva pašvaldību komunikācija, skaidra atgriezeniskā saite un atbalsts iedzīvotājiem. Jāstiprina padomju loma lēmumu sagatavošanā un jāveicina līdzdalības budžeta procesa saprotamība. Valsts līmenī ieteicams turpināt monitorēt ieviešanu, lai identificētu labākās prakses un šķēršļus.