Pēcvēlēšanu diskusijā apspriests, vai Latvijai un ES jārunā ar Krieviju par kara izbeigšanu

Portāla nra.lv televīzijas diskusijā rītā pēc vēlēšanām Latvijā piedalījās bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns un politologs Andis Kudors. Ar viņiem sarunājās žurnāliste Kristīne Kravcova un Filips Rajevskis. Portāls publicējis sarunas fragmentus video formātā. Diskusijā skarts jautājums, kā Latvijai un Eiropas Savienībai (ES) rīkoties saistībā ar Krievijas sāktā kara izbeigšanu, un kā vēlēšanu rezultāti raksturo sabiedrības noskaņojumu.

Sarunas ar Krieviju

Dalībnieki apsprieda, vai ES vajadzētu uzsākt sarunas ar Krieviju par kara izbeigšanu un vai Latvijai šajā jautājumā būtu jāizrāda iniciatīva. Tika izvērtēts arī scenārijs, ka Krievija atsakās runāt ar ES ārlietu komisāri Kaju Kallasu: vai tādā gadījumā tā piekristu sarunām ar Latvijas politiķiem. Kā vērtīgu piemēru minēta Somijas pieredze savas ārpolitikas veidošanā. Runāts arī par Latvijas 1939.–1940. gada pieredzi, kad labvēlīga attieksme pret Krieviju beidzās ar okupāciju un labākās, izglītotākās un uzņēmīgākās tautas daļas iznīcināšanu. Kāda diskusijas tēze bija, ka ar bandītiem runāt var sākt tikai tad, kad viņiem ir salauzti deguni un pirksti.

Krievu valodā runājošie un vēlēšanu rezultāti

Aptuveni 400 000 Latvijā dzīvojošo krievu valodā runājošo cilvēku vērtēti kā mūsu valsts iedzīvotāji. Diskusijā tika apspriests, vai viņi ieklausās Krievijas vēstniekā vai jūt kopību ar Latviju un balso par Latvijas partijām un to izvirzītajiem kandidātiem. Šajā kontekstā analizēti balsošanas rezultāti, īpaši Latgalē.

Nostāja par karu Ukrainā

Sarunā atzīmēts, ka partija “Latvija pirmajā vietā” skaidri pozicionējusi sevi jautājumā par karu Ukrainā. Dalībnieki aicināja piesargāties no politiķiem, kuri izvairās atbildēt, kam pieder Krima, un jautāja, kā tie rīkotos, ja karš ienāktu Latvijā, un vai viņi nespētu atbildēt arī par to, kam pieder Daugavpils vai Narva.