Pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem būs jāizvēlas starp darbu un taupību
Dodoties pensijā, daudziem Latvijas iedzīvotājiem nāksies pieņemt grūtu lēmumu – vai turpināt strādāt vai būtiski samazināt izdevumus, jo pirmā un otrā pensiju līmeņa uzkrājumi nodrošinās vien 40–50% no darba ienākumiem. Plaisu starp gaidām un realitāti apliecina aptauja, kurā 55% respondentu atzina, ka cienīgai dzīvei nepieciešami vismaz 1500 eiro mēnesī, lai gan vidējā pensija ir zem 625 eiro.
CBL Asset Management eksperti brīdina, ka diskusijas par priekšlaicīgu trešā pensiju līmeņa uzkrājumu izņemšanu var šķist pievilcīgas īstermiņā, taču ilgtermiņā tās vājinātu vienu no svarīgākajiem instrumentiem ienākumu nodrošināšanai vecumdienās. Trešais pensiju līmenis kļūst arvien nozīmīgāks finanšu drošībai, tāpēc jebkuras izmaiņas, kas ļautu uzkrājumus izņemt pirms pensijas vecuma, jāvērtē ļoti piesardzīgi.
Pēc ekspertu teiktā, pirmā un otrā pensiju līmeņa uzkrājumi pēc pensionēšanās lielākajai daļai cilvēku nodrošinās aptuveni 40–50% no darba laikā saņemtajiem ienākumiem. Daudzos gadījumos ar to nepietiks, lai saglabātu līdzšinējo dzīves līmeni. Tiem, kuru uzkrājumi būs nepietiekami, pēc aiziešanas pensijā, iespējams, nāksies izvēlēties starp darba turpināšanu un būtisku ikmēneša izdevumu samazināšanu.
CBL Asset Management veiktā aptauja atklāj ievērojamu plaisu starp sabiedrības gaidām un prognozētajiem ienākumiem. Lai gan vidējā pensija Latvijā ir mazāka par 625 eiro mēnesī, vairāk nekā puse jeb 55% iedzīvotāju uzskata, ka cienīgai dzīvei pensijā būtu nepieciešami vismaz 1500 eiro mēnesī. Finanšu eksperti arī norāda, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām nepietiekami izmanto trešo pensiju līmeni – tajā uzkrājumus veido tikai aptuveni trešdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, un daudzi to sāk darīt salīdzinoši vēlu. Ja tiktu atļauts priekšlaikus izņemt trešā līmeņa uzkrājumus, pastāv risks, ka vēl vairāk cilvēku atteiktos no ilgtermiņa uzkrājumu veidošanas pensijai.
