Pensiju 3. līmeņa priekšlaicīga izņemšana apdraud ilgtermiņa uzkrājumus
Eksperti brīdina, ka priekšlaicīga piekļuve pensiju 3. līmeņa uzkrājumiem varētu mazināt iedzīvotāju finansiālo drošību vecumdienās un palielināt slogu valsts budžetam.
Diskusijas par iespēju ļaut priekšlaicīgi izņemt pensiju 3. līmeņa uzkrājumus var šķist pievilcīgas īstermiņā, taču ilgtermiņā tās varētu vājināt būtisku instrumentu, kas palīdz Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt lielākus ienākumus pensijas vecumā. Pašlaik tikai aptuveni trešdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju piedalās pensiju 3. līmenī, un daudzi uzkrājumus sāk veidot salīdzinoši vēlu.
Latvijā vidējā vecuma pensija ir nepilni 625 eiro mēnesī, bet vairāk nekā puse iedzīvotāju (55%) uzskata, ka pilnvērtīgai dzīvei pensijā nepieciešami vismaz 1500 eiro mēnesī. Pensiju 1. un 2. līmenis spēj nodrošināt tikai 40-50% no darba laikā gūtajiem ienākumiem, tāpēc 3. līmenis kļūst arvien svarīgāks.
Šobrīd pensiju 3. līmeņa dalībnieki var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu – piemēram, iemaksājot 600 eiro gadā, no valsts var atgūt 153 eiro. Ja tiktu atļauta priekšlaicīga izņemšana, šie nodokļu atvieglojumi varētu tikt pārskatīti, jo tie zaudētu savu mērķi – veicināt ilgtermiņa uzkrājumus.
Turklāt pensiju 3. līmeņa uzkrājumi aug ar salikto procentu efektu. Piemēram, katru mēnesi iekrājot 50 eiro, 25 gadu laikā var uzkrāt līdz 40 000 eiro, bet tikai 10 gadu laikā – apmēram 8500 eiro. Priekšlaicīga izņemšana jaunākā vecumā varētu samazināt potenciālo peļņu vairākas reizes.
Kopējais pensiju 3. līmeņa uzkrājumu apjoms jau pārsniedz 1,1 miljardu eiro, un šis pieaugums ļāvis samazināt pārvaldīšanas komisijas. Izmaiņas izmaksu kārtībā varētu radīt riskus arī valsts budžetam, jo nākotnē pieaugtu sociālās nodrošināšanas slogs.
Aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, 2026. gada janvārī veica CBL Asset Management sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat.
