Pentagons apsver iespēju izsēdināt desantu Kubā

ASV Aizsardzības ministrija (Pentagons) pēdējo nedēļu laikā apspriedusi vairākus militārus scenārijus attiecībā uz Kubu, liecina CBS News rīcībā esošā informācija no vairākām ASV amatpersonām. Starp izskatītajiem variantiem ir arī 101. gaisa desanta divīzijas karavīru izsēdināšana uz salas. Tomēr CBS News avoti norāda, ka Pentagons vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu.

Aizsardzības ministrs Pīts Hegsets iepriekš neizslēdza iespēju izmantot spēku Kubas jautājuma risināšanā. Jūnijā viņš brīdināja, ka Havanas mēģinājumi iegūt ASV apdraudošus ieročus novedīs pie konfrontācijas. Saskaņā ar izlūkošanas datiem Kuba ir iegādājusies vairāk nekā 300 bezpilota lidaparātus, kas varētu tikt izmantoti uzbrukumiem Gvantanamo bāzei, ASV flotes kuģiem un Floridai.

Neskatoties uz šiem plāniem, CBS News avoti uzskata, ka operācija pret Kubu tuvākajā nākotnē ir maz ticama, jo būtiska daļa Pentagona spēku un līdzekļu ir iesaistīta karadarbībā pret Irānu. Turklāt ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija dod priekšroku varas maiņas panākšanai Kubā ar ekonomiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem.

Valsts sekretārs Marko Rubio vairākkārt norādījis, ka Vašingtona labprātāk redzētu Havanā reformām noskaņotu tehnokrātu valdību. Taču 11. jūlijā viņš atzina, ka Kubas vadība un tās korumpētā elite nemaina kursu un saglabā absolūtu kontroli pār valsti, paliekot uzticīga marksistiskajai ideoloģijai.

Maijā Kubu apmeklēja CIP direktors Džons Retklifs, kas solīja paplašināt sadarbību apmaiņā pret reformām un atgādināja par operāciju Venecuēlas līdera sagūstīšanai. Pēc Trampa atgriešanās Baltajā namā Vašingtona pastiprināja spiedienu: Kuba atkal iekļauta terorismu atbalstošo valstu sarakstā, bet janvārī Tramps noteica naftas blokādi, pamatojot to ar ārkārtējiem draudiem.

ASV jau desmitgadēm ilgi īsteno Kubas ekonomisko embargo. Maijā Kubas varasiestādes atzina valsts enerģētiskās sistēmas kritisko stāvokli. Tramps vairākkārt runājis par Kubas režīma nenovēršamo sabrukumu, solot šim jautājumam pievērsties pēc Irānas. Laikraksts The Wall Street Journal vēstīja, ka Vašingtona plāno panākt varas maiņu Kubā līdz 2026. gada beigām.

Kubas prezidents Migels Diass-Kanels paziņoja, ka valsts ir gatava pretoties ASV iebrukumam, solot cīnīties un aizstāvēties, un, ja lemts krist kaujā, tad mirt par dzimteni nozīmē dzīvot.