Pentagons kritizē Ukrainas triecienus Krievijas dziļumā, Berlīne un Londona nepiekrīt
ASV Aizsardzības ministrijas politikas vadītājs Elbridžs Kolbijs uzskata, ka Ukrainas triecieni dziļi Krievijā karu nebeidz, taču Vācija un Lielbritānija šo vērtējumu noraida. Nesaskaņas parādījās Ukrainas atbalstītāju tikšanās laikā NATO štābā.

Pentagons, ASV Aizsardzības ministrija, otrdien brīdināja Ukrainas rietumu atbalstītājus, ka triecieni dziļi Krievijas teritorijā ir neauglīgi, un aicināja militāro palīdzību koncentrēt uz aprīkojumu cīņām frontes līnijā. Vācija šo brīdinājumu uzreiz nosauca par muļķīgu, bet Lielbritānija norādīja, ka triecieni glābj dzīvības. Domstarpības atklājās, kad NATO štābā Briselē tikās Ukrainas atbalstītāji, lai mudinātu sniegt vairāk ieroču un munīcijas karā, ko Krievija veic pret Ukrainu.
Pentagona nostāja
ASV Aizsardzības ministrijas politikas vadītājs Elbridžs Kolbijs Briselē sacīja, ka, viņaprāt, šādi triecieni nav palīdzējuši panākt kara beigas un nemazina Krievijas virzību frontē. Viņš brīdināja, ka triecieni pa civilo infrastruktūru, piemēram, pa Krievijas tiešsaistes tirdzniecības platformu «Wildberries», visticamāk, ir nostiprinājuši Krievijas sabiedrības apņēmību un Kremļa gatavību eskalēt karu.
Kolbijs piebilda, ka tas nenozīmē, ka Ukrainai jācīnās ar sasietām rokām. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas armija ir ļoti efektīva, kad koncentrējas uz frontes kaujām, izmantojot dronus Krievijas virzības palēnināšanai un piegādes ceļu apšaudei. ASV uzskata, ka atbalsts frontei un saistītiem vidēja darbības rādiusa triecieniem ir efektīvākais veids, kā radīt apstākļus kara beigām.
Eiropas atbilde
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistorius šādu kritiku nosauca par «diezgan muļķīgu» un teica, ka drīzāk jārunā par Krievijas triecieniem Ukrainas enerģētikas, ūdens un apkures infrastruktūrai. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Vess Strītings atzina, ka triecieni palīdz graut Putina kara mašīnu, iegūt laiku un glābt dzīvības. Šis strīds liecina par augošu plaisu starp Vašingtonu un tās Eiropas sabiedrotajiem jautājumā par to, kā Ukrainai jāved karš.
Kerčas tilts un citi notikumi
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis teica, ka triecienu Krimu ar Krieviju savienojošajam Kerčas tiltam bija atriebība par Krievijas uzbrukumiem Ukrainas tiltiem, infrastruktūrai un pilsētām. Nīderlandē bāzētā uzņēmuma «Destinus» vadītājs Oleksandrs Daņiļuks aģentūrai Reuters stāstīja, ka tiltam trāpījušas septiņas viņu «Ruta» spārnotās raķetes. Moldovas prezidente Maija Sandu paziņoja, ka virs Kišiņevas lidojis Krievijas drons, un solīja pieprasīt jaunas sankcijas pret Maskavu. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs aicināja Eiropas līderus runāt tieši ar Putinu.
/nginx/o/2026/11/18/18040068t1he263.jpg)
