Perorālie GLP-1 medikamenti var nomierināt smadzeņu pārtikas kāres ķēdi
Jauns NIH finansēts pētījums atklāj, ka perorālie mazmolekulārie GLP-1 preparāti, piemēram, orforgliprons, var samazināt baudas vadītu ēšanu, tieši ietekmējot smadzeņu atalgojuma sistēmu centrālajā amigdalā, kas atšķiras no līdz šim zināmajiem apetītes ceļiem.
Populārie svara samazināšanas un diabēta medikamenti, piemēram, semaglutīds un Ozempic, pieder pie plašākas GLP-1 zāļu grupas. Nacionālo veselības institūtu (NIH) finansētā pētījumā ir identificēts jauns veids, kā daži jaunāki perorālie šīs klases medikamenti var ietekmēt smadzenes.
Pētnieki no Virdžīnijas universitātes pētīja mazmolekulāros GLP-1 receptoru agonistus. Šie savienojumi atšķiras no lielākiem peptīdu medikamentiem, piemēram, semaglutīda, kas tiek izmantots tādos plaši pazīstamos preparātos kā Ozempic, Wegovy un Rybelsus. Pētījuma uzmanības centrā bija orforgliprons, ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) apstiprināts perorāls medikaments, kā arī eksperimentālā mazmolekulārā viela danugliprons. Šāda veida perorālos savienojumus var lietot tablešu veidā, un to ražošana var izmaksāt lētāk nekā injicējamo GLP-1 zāļu ražošana.
Pētnieki izmantoja gēnu rediģēšanas metodes, lai pelēm modificētu GLP-1 receptorus, padarot tos līdzīgākus cilvēka receptoriem. Pēc tam peles saņēma orforglipronu vai danuglipronu, un tika pētīta smadzeņu aktivitāte. Kā gaidīts, zāles ietekmēja apgabalus, kas saistīti ar apetītes regulāciju, taču tās aktivizēja arī centrālo amigdalu – smadzeņu reģionu, kas ir iesaistīts vēlmē un atalgojumā. Turpmākie eksperimenti parādīja, ka centrālās amigdalas aktivācija samazināja dopamīna izdalīšanos svarīgās smadzeņu atalgojuma sistēmas daļās, kamēr peles ēda baudas dēļ.
„Mēs jau zinājām, ka GLP-1 medikamenti nomāc ēšanas uzvedību, ko virza enerģijas nepieciešamība. Tagad šķiet, ka perorālie mazmolekulārie GLP-1 medikamenti mazina arī baudas dēļ ēšanu, iesaistot smadzeņu atalgojuma ķēdi,” sacīja pētījuma līdzautors Ali Guler, Virdžīnijas universitātes bioloģijas profesors.
Pētnieki tagad vēlas noskaidrot, vai šie nākamās paaudzes medikamenti var mazināt tieksmi pēc citām vielām, ne tikai pārtikas. Plānoti turpmāki pētījumi, lai izvērtētu to iespējamo ietekmi uz vielu lietošanas traucējumiem.
