Pētījums: ASV kopš 2008. gada krīzes attīstījusi ekonomiku, samazinot emisijas
Analīze rāda, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes ASV izveidojusies noturīga tendence — ekonomika turpina augt, bet oglekļa emisijas gadu no gada lēnām samazinās. Tas apgāž pieņēmumu, ka izaugsme neizbēgami nozīmē lielākas emisijas.
Tehnoloģiju un zinātnes izdevuma Ars Technica autors, kurš vairākus gadus seko ASV enerģētikas datiem, secinājis, ka 2008. gada ekonomiskā krīze bija lūzuma punkts ASV attiecībās ar oglekļa emisijām. Pirms tam emisijas vairākus gadu desmitus pastāvīgi pieauga līdz ar ekonomikas izaugsmi. Pēc krīzes tās krasi saruka, bet vēlāko gadu dati — ar kāpumiem, kritumiem un ass svārstībām pandēmijas laikā — ilgu laiku neļāva droši pateikt, vai veidojas ilgtermiņa tendence.
Apkopojot Pasaules Bankas ekonomikas datus un Eksetera universitātes Globālā oglekļa projekta emisiju datus grafikā, autors secina, ka attēls kļūst skaidrs: kopš 2008. gada ASV ekonomika, izņemot pandēmijas periodu, ir auguši salīdzinoši stabili, bet oglekļa emisijas šajā laikā kopumā samazinājušās, neskatoties uz gada no gada svārstībām.
Iemesli saglabāt piesardzību
Autors uzsver, ka šis pozitīvais virziens nav pamats pārmērīgam optimismam. Emisijas krītas nepietiekami strauji, lai izvairītos no smagākajām klimata pārmaiņu sekām. Strauji augošais datu centru skaits bieži nāk komplektā ar savām fosilā kurināmā ģeneratoru flotēm. Trumpa administrācija tiek raksturota kā atklāti noraidoša pret atjaunojamo enerģiju un efektivitātes pasākumiem. Tiek norādīts arī, ka IKP ir ierobežots ekonomiskās izaugsmes rādītājs, kas neatklāj, vai un kā iedzīvotāji no šīs izaugsmes gūst labumu.
Tomēr autors secina — pēdējās vairāk nekā desmit gadu desmitā ASV pierādījusi, ka ekonomikas izaugsme var notikt bez pieaugošām emisijām. Tāpēc, ja emisijas tuvākajos gados tomēr pieaugtu, tas nebūtu uzskatāms par izaugsmei nepieciešamu vai neizbēgamu iepriekšējo tendenču lūzumu.
