Pētījums: Datu centru oglekļa dioksīda emisijas pārsniedz prognozes
Jauns Allianz Trade pētījums liecina, ka datu centri 2025. gadā radījuši 286 miljonus tonnu CO2 – par 57% vairāk nekā Starptautiskās enerģētikas aģentūras aplēses. Mākslīgā intelekta izmantošana jau patērē 15-20% datu centru enerģijas, un līdz 2030. gadam šī daļa var pieaugt līdz 40%.
Globālā datu centru būvniecība, ko veicina mākslīgā intelekta attīstība, izraisa strauju siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu. Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības Allianz meitasuzņēmuma Allianz Trade veikto pētījumu, 2025. gadā datu centri pasaulē emitēja 286 miljonus tonnu oglekļa dioksīda – par 57% vairāk, nekā prognozēja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).
Pētījumā uzsvērts, ka mākslīgais intelekts jau tagad patērē 15-20% no datu centru kopējā elektroenerģijas patēriņa. Prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam šī proporcija varētu pieaugt līdz 40%. Allianz vecākais klimata ekonomists Patriks Hofmans norādījis, ka daudzos reģionos datu centri no nenozīmīga faktora kļuvuši par strukturālu elektroenerģijas pieprasījuma virzītājspēku.
Ja netiks veikti pasākumi elektrotīklu dekarbonizācijai, datu centru emisijas līdz 2030. gadam varētu vairāk nekā dubultoties. Šāda scenārija gadījumā ikgadējie klimata radītie zaudējumi sasniegtu aptuveni 154 miljardus ASV dolāru (135 miljardus eiro), salīdzinot ar pašreizējiem 68 miljardiem dolāru. Ar mākslīgā intelekta darbību saistītie postījumi vien varētu pārsniegt 50 miljardus dolāru gadā.
Datu centri rada arī būtisku slogu ūdens resursiem: līdz 2030. gadam to dzesēšanai varētu būt nepieciešami 1,3 līdz 1,8 triljoni litru ūdens – apjoms, kas līdzvērtīgs Šveices ikgadējam patēriņam. Pētījumā uzsvērts, ka emisiju līmenis stipri atkarīgs no enerģijas avota. Piemēram, Indijā ar elektroenerģijas ražošanu saistītā emisija pārsniedz 600 gramus CO2 uz kilovatstundu, kamēr Norvēģijā un Zviedrijā, kur lielākā daļa enerģijas nāk no atjaunojamiem avotiem, šis rādītājs ir nepilni 30 grami. Gandrīz 70% globālo datu centru emisiju pašlaik koncentrējas ASV un Ķīnā, kas ir vadošās mākslīgā intelekta izstrādes valstis.
Allianz Trade pētījums liecina, ka, lai ierobežotu šo ietekmi, nepieciešama gan energoefektivitātes uzlabošana, gan pāreja uz dekarbonizētu elektroenerģijas ražošanu.
