Pētījums: kāpēc spoguļos cilvēki mēdz ieraudzīt spokus
Zinātnieki ar eksperimentu mēģināja noskaidrot, kādas cilvēka īpašības un vides apstākļi ir saistīti ar spoku redzēšanu spogulī. Rezultāti liecina, ka lomu spēlē uztvere, radošā iztēle un vide, taču spoku esamība netiek pierādīta.
Pētnieki veikuši eksperimentu, lai noskaidrotu, kāpēc daži cilvēki apgalvo, ka vāji apgaismotā telpā, ilgi skatoties spogulī, redz mirušus tuviniekus. Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā "Anomāla pieredze un izziņa", par to vēsta "Tech Insider". Darbs nepierāda spoku esamību, bet norāda uz vairākiem faktoriem, kas var ietekmēt šādu pieredzi.
Kas ir psihomanteums
Pastāv prakse, ko dēvē par "psihomanteumu": cilvēks vāji apgaismotā telpā sēž spoguļa priekšā un mēģina atspulgā ieraudzīt mirušu tuvinieku. Tiek uzskatīts, ka šis rituāls palīdz nodibināt saikni ar pēcnāves dzīvi. Pētnieki gan norāda, ka neparasti tēli var rasties arī pašu smadzeņu darbības rezultātā.
Kā noritēja eksperiments
Eksperimentā piedalījās 30 dalībnieki, kuri iepriekš bija ziņojuši par sastapšanos ar spokiem. Pusei no viņiem bija sinestēzija — uztveres stāvoklis, kad dažādas maņas var saplūst; piemēram, klausoties mūziku, cilvēks skaņas var saistīt ar krāsām vai redzēt noteiktas formas.
Dalībnieki 15 minūtes atcerējās mirušu tuvinieku, bet pēc tam 45 minūtes skatījās spogulī. Viņiem lūdza fiksēt neparastas sajūtas, piemēram, dīvainas sejas parādīšanos vai cita cilvēka klātbūtnes sajūtu, un šādos brīžos nospiest īpašu pogu. Zinātnieki uzraudzīja sirdsdarbības frekvenci, kā arī reģistrēja elektromagnētiskos laukus, ģeomagnētiskās svārstības un temperatūru. Pēc sesijas dalībnieki novērtēja tēlu spilgtumu, reālistiskumu un to, vai tie šķietami aizņēma reālu telpu. Datus salīdzināja ar aptaujas rezultātiem par radošumu un uztveres spējām.
Rezultāti
Pētniekiem negaidīti dalībnieki ar sinestēziju neparastu pieredzi neapguva biežāk par citiem. Tomēr tika konstatēta saikne starp radošumu un to, cik reāli cilvēks uztvēra tēlus spogulī. Cilvēkiem ar sinestēziju ģeomagnētiskā un elektromagnētiskā lauka izmaiņas korelēja ar vērtējumu par to, cik daudz telpas tēli aizņēma. Tika atrasta arī saistība ar sirdsdarbības frekvences mainību, un tā no sinestēzijas nebija atkarīga.
Pētījums nepārprotami neizskaidro šādu vīziju būtību, taču liecina, ka tās var ietekmēt individuālā uztvere, radošā iztēle un vides apstākļi.
