Pētījums: klimata pārmaiņas pakļauj 560 miljonus bērnu papildu karstuma stresam
Jauns pētījums žurnālā Science Advances atklāj, ka klimata pārmaiņu dēļ 560 miljoni bērnu līdz 10 gadu vecumam ik gadu piedzīvo vismaz vienu papildu mēnesi ar bīstamu karstumu. Zinātnieki brīdina, ka mazuļi ir īpaši neaizsargāti pret pārkaršanu.
Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Science Advances, liecina, ka klimata pārmaiņu izraisītais globālās temperatūras kāpums ik gadu bērniem līdz 10 gadu vecumam rada vismaz vienu papildu mēnesi ar karstuma stresu. Kopumā tas skar 560 miljonus mazu bērnu jeb 43 procentus visas šīs vecuma grupas pasaulē.
Pētījuma vadītāja Roza Pjetroiusti no Briseles Brīvās universitātes (Vrije Universiteit Brussel) skaidro, ka pētnieki izmantoja starptautisku standartu mērenam karstuma stresam — tā sauktā slapjā termometra globusa temperatūras (WBGT) 28 grādu pēc Celsija slieksni, kas ņem vērā gan temperatūru, gan mitrumu, vēju un mākoņainību. Izmantojot klimata atribūcijas zinātnes metodes, pētnieki noteica, cik dienu gadā pārsniedz šo slieksni un cik no tām radījušas tieši cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas.
Rezultāti rāda, ka bērni ir nesamērīgi vairāk pakļauti bīstamam karstumam nekā citas vecuma grupas — gandrīz trīs reizes vairāk nekā cilvēki vecumā no 60 līdz 69 gadiem. Visvairāk cieš valstis Globālajos dienvidos, kas vismazāk devušas ieguldījumu fosilā kurināmā radītajā piesārņojumā, taču tām ir jaunāks iedzīvotāju sastāvs un mazāka piekļuve gaisa kondicionēšanai un infrastruktūrai, kas spēj izturēt ekstremālus laikapstākļus. Ja valstis nesasniegs Parīzes klimata nolīgumā solīto un sasilšana sasniegs 2 grādus pēc Celsija, papildu karstuma stresam pakļauto bērnu skaits varētu pieaugt līdz 650 miljoniem.
Pasaules Veselības organizācija norāda, ka karstums ir viens no galvenajiem ar laikapstākļiem saistītajiem nāves cēloņiem pasaulē, jo var izraisīt dehidratāciju, siltumdūrienu un pat orgānu mazspēju. Zīdaiņi un mazi bērni ir īpaši neaizsargāti, jo viņu ķermenim ir lielāka virsmas platība attiecībā pret masu, kas veicina ātrāku pārkaršanu, savukārt sviedru dziedzeri vēl nav pilnībā attīstījušies. Tāpēc viņi pilnībā ir atkarīgi no pieaugušajiem, kuriem jārūpējas par pietiekamu šķidruma uzņemšanu un pasargāšanu no tiešiem saules stariem.
Pētnieki uzsver, ka ar karstumu saistītas slimības ir novēršamas, ja bērniem ir pieejama vēsa vieta, un ka pāreja uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, piemēram, saules un vēja enerģiju, varētu palīdzēt apturēt turpmāko vasaru sakarsēšanu.
